Lai atzīmētu šo zīmīgo notikumu, 13.jūlijā notika velobrauciens no šī loka Ramkau punkta (Gulbenes novada Rankas pagastā) un Palzmar punktu (Smiltenes novada Grundzāles pagastā).
Svinīgā divsimtgades pasākumu cikla atklāšanas ceremonija sākās pie Rankas pagasta pārvaldes ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieces Gunas Švikas, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģenerāldirektora vietnieka Valda Bērziņa un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres Baibas Moļņikas uzrunām.
Neizpalika arī velobrauciena organizatora M. Stabiņa uzruna un instruktāža par noteikumiem, kas jāievēro velobrauciena laikā.
Pēc svinīgajām uzrunām Rankas kultūras nama folkloras kopa “Ramkas rakstīni” priecēja klātesošos ar nelielu koncertu, kurā tika iesaistīti arī velobrauciena dalībnieki.
Tad neliela iestiprināšanās ar "rancēnieša” uzkodām, kas ar “Rankas piena” un “Ķelmēnu” atbalstu Ingas Dikmanes izpildījumā priecēja velobrauciena dalībnieku garšas kārpiņas un vēderus.
Pirmie seši velobrauciena kilometri veda uz Strūves ģeodēziskā loka punktu Ramkau, kur velobrauciena dalībnieki un atbalstītāji noklausījās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktora Ivara Liepiņa stāstījumu par to, kā Strūve veicis mērījumus un kāda ir bijusi to nozīme tā laika tautsaimniecībā.
Tālāk pa slēgtās un demontētās dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene uzbērumu devāmies uz bijušās Rankas dzelzceļa stacijas pusi. Tad ceļš cauri Rēveļiem, Gaujaslīčiem un Ūdrupi. Variņos pie kultūras nama un Palsmanē pie pagasta pārvaldes velobrauciena dalībnieki tika sagaidīti ar cienastu un pavadīti ar veiksmes vēlējumiem tālākam ceļam. Nemanot sasniedzām A2 šoseju , pēc kuras šķērsošanas atlika nepilni 2km līdz Palzmar punktam, kurā Grundzāles pagasta bibliotekāre Ilona sagaidīja dalībniekus, spēlēdama skaistas akordeona melodijas. Arī šeit Ivara Liepiņa stāstījums par punktu praktisko uzmērīšanu un tā laika instrumentiem. Tad dalībnieki baudīja 200 gades jubilejas kliņģeri un piedalījās loterijā, kur balvās praktiskas lietas ar Strūves 200 gades simboliku. Visi velobrauciena dalībnieki saņēma “Strūves lokam Vidzemē 200” nozīmītes.
Velobrauciena kopējais garums bija 45 kilometri un tajā piedalījās 25 dažāda vecuma un dzimuma dalībnieki. Vecākais velobrauciena dalībnieks bija orientēšanās kluba OK Azimuts vadītājs Aldis Lapiņš. Savukārt jaunākie dalībnieki bija Grundzāles pamatskolas skolnieki Artūrs Kalniņš un Eduards Zariņš. Jāuzteic arī Harkinu ģimene no Gaujienas, kas piedalījās četru cilvēku sastāvā. Vislielāko prieku un pārsteigumu (jo nebija iepriekš pieteikušies) brauciena organizatoram sagādāja sporta kolēģu Aivara Grīnberga un Jura Bērziņa dalība šajā velobraucienā.
Velobrauciena ilgums bija gandrīz 4 stundas. Dalībniekus pavadīja pašvaldības autobuss ar piekabi velosipēdiem.
Šī gada 13.jūlijs izvērtās par brīnišķu dienu katra dalībnieka dzīvē, jo tika pieveikts 45 km garš velobrauciens patīkamu ļaužu kompānijā, baudot Vidzemes skaisto dabu, uzzinot daudz jauna par ģeodēziju un tie, kam paveicās, loterijā vinnēja kādu noderīgu lietu.
Liels paldies biedrībai “Lauku partnerība Ziemeļgauja” par finansiālo atbalstu šī pasākuma norisei un biedrībai “Grundzāles 2010” par iesaistīšanos pasākuma sagatavošanas darbos! Paldies par palīdzību un atbalstu Rankas pagasta pārvaldes vadītājai Irēnai Jansonei un Grundzāles pagasta pārvaldes vadītājai Aldai Zvejniecei. Paldies Zandai Stabiņai par velobrauciena afišas radīšanu un šoferīšiem Jurim un Guntaram.
Strūves loka 200 gades pasākumi turpināsies 20.jūlijā ar Ceļotāju dienas pasākumiem Madonas novadā un noslēgsies 27.jūlijā pie Opekalna baznīcas.
Šogad UNESCO Pasaules mantojumā iekļautajam Tartu Universitātes astronomijas zinātnieka F.G.V.Strūves (F. G.W. Struve) vārdā nosauktajam ģeodēziskajam lokam aprit 200 gadi, kopš mērījumu veikšanas Vidzemē.
Strūves (F. G.W. Struve) ģeodēziskais loks tika izveidots, lai mērītu Zemes formu un izmērus. Tas ir 2820 km garš un stiepjas no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Melnajai jūrai, uzmērīts laika posmā no 1816. līdz 1855.gadam, Latvijas teritorijā no 1816. līdz 1826.gadam, savukārt mērījumi Vidzemē tika veikti 1824.gadā.
Latvijas teritorijā atradas 16 ģeodēziskā loka punkti, no kuriem divi Gulbenes novadā - Ramkau (Ranka) un Kortenhof (Kārtene), viens Smiltenes novadā – Palzmar (Palsmane) atrodas Grundzāles pagastā. Palzmar uzmērīts no 1824. gada 3. līdz 4. jūlijam Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā. No tā tika veikti novērojumi uz 3 punktiem Latvijas teritorijā – Oppekaln (Opekalns), Kortenhof (Kārtene), Ramkau (Ranka)- un uz Mariomaggi Igaunijā.
