Gulbenes novads atrodas Latvijas Ziemeļaustrumu daļā. Tas robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu. Gulbenes novads ir veidojies, apvienojoties Gulbenes rajona pagastiem un Gulbenes pilsētai.
Gulbenes novada teritorijā ietilpst Gulbenes pilsēta un 13 pagasti.
Gulbenes novada platība ir 1872 km2.
Gulbenes novada teritoriju šķērso Rīgas-Pļaviņu-Gulbenes dzelzceļa līnija, šaursliežu dzelzceļš Gulbene- Alūksne un autoceļi:
- Smiltene-Velēna-Gulbene (P-27),
- Gulbene- Balvi- Viļaka- Krievijas robeža (P35),
- Pļaviņas - Madona - Gulbene (P37),
- Litene - Alūksne (P43),
- Sinole - Zeltiņi - Silakrogs (P34),
- Rēzekne - Gulbene (P36),
- Cesvaine - Velēna (P38),
- Ērgļi - Jaunpiebalga - Saliņkrogs (P33).
Gulbenes novads atrodas divu lielāko Latvijas upju sateces baseinos - Gaujas un Daugavas. Gauja savu tecējumu sāk Latvijas teritorijā, un tās garums ir 452 km. Daugavas garums Latvijas teritorijā ir 352 km (tās kopējais garums ir 1005 km).
Latvijas garāko upju desmitniekā ir arī Pededze, kas līkumo Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastos.
Pēc reljefa Gulbenes novads ir sadrumstalots, jo tajā atrodas Vidzemes centrālā augstiene, Gulbenes paugurvalnis, Atzeles pacēlums, kā arī Austrumlatvijas līdzenums, Lubānas līdzenums, Trapenes līdzenums. Līdz ar to teritorija mijas ar pauguriem un ielejām. Novada centrs, Gulbenes pilsēta, atrodas pārsvarā līdzenā teritorijā ar augstāko punktu 145 m virs jūras līmeņa.
Klimats novada teritorijā ir diezgan atšķirīgs, kas ir saistīts ar reljefa formām. Vidēji janvāra temperatūra ir -6°C un jūlija vidējā temperatūra ir 16,5°C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 700 mm gadā.
Galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde.
Vēsturiski uz 1939.g. Gulbenes novada teritorija ir iekļāvusies Vidzemē.
