Suvenīrmonēta

Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marissas mīlas stāsts arī šodien ir skaistākā Gulbenes leģenda. Pagaidām vēsture klusē, kur un kā abi iepazinušies, bet kāzu laikā Heinriham bija 32 gadi, bet Marissai tikai 18. Nostāsti vēsta, ka Heinrihs Marissu tik ļoti mīlējis, ka kādā dzimšanas dienā uzdāvinājis viņai nelielu pili - Vecgulbenes muižas Sarkano pili, bet citā – licis izrakt dīķi lielā M burta veidā. Taču baronu pāra kopdzīve nebija ilga. Kā stāsta leģenda, apbrīnojami skaistā Marissa saslimusi ar tolaik nedziedināmu slimību. Barons Heinrihs, gribēdams iemūžināt sievas piemiņu, Emzes parkā (tagad Spārītes parks) lika izrakt vēl divus dīķus - vienu no tiem nosaucot par Svēto ezeru, kurā vienai lielai salai apkārt bija sešas mazākas salas. Uz visām salām bija dažādas skulptūras, kā arī pa vienam lielākam akmenim, kuros iekaltie burti kopā veidoja vārdu MARISSA. Četrus no šiem akmeņiem varam redzēt vēl šodien. Mūsdienās baronu mīlas stāstu turpina divi melnie gulbji – Heinrihs un Marisa, kas cēli peld Svētā ezera ūdeņos.

Gulbenes novada greznā rota – Stāmeriena

• Stāmerienas villaine tiek uzskatīta par greznāko Latvijā atrasto vēlā dzelzs laikmeta (12.gs.) villaini, kurai līdzīga nav zināma nekur citur pasaulē. Villaines lielākā vērtība - ornamentācija no ieaustiem bronzas gredzentiņiem. Pamata laukumu klāj 24 dažādu variantu ugunskrustu ornamenti. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs villaini iekļāvis sava krājuma 100 vērtīgāko priekšmetu sarakstā. Stāmerienas villaines rekonstrukcija pēc pasūtījuma darināta Latvijas pārstāvniecības ēkas interjeram ANO Ņujorkā.
• Stāmerienas pareizticīgo baznīcas pamatakmens likts 1902.gada pavasarī, bet 1904.gada 6.jūnijā tajā notika pirmais dievkalpojums. Dievnama kupolus rotā apzeltīti čuguna krusti ar tajos iestrādātiem 100 Urālu kalnu kristāliem. Iespējams, ka tā ir vienīgā baznīca ar kalnu kristāliem kupolu krustos.
• Stāmerienas pils ir viens no spožākajiem 19./20. gs. mijas franču neorenesanses paraugiem Latvijā, kas līdzinās franču tipa hoteļu savrupmājai vai medību pilij. 20.gs. 20. un 30.gados te ciemojies itāļu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza (Giuseppe Tomasi di Lampedusa), pasaulē pazīstamā romāna „Gepards” autors. Viņš 1932.gadā salaulājās ar Stāmerienas muižas īpašnieci Aleksandru. Stāmerienā esot iecerēta vai pat uzsākta romāna „Gepards” rakstīšana.

Gulbenes novads - pilsēta un 13 pagasti

•  Gulbenes novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Teritorijas ziņā tas ir piektais lielākais novads Latvijā – 1876 km2.
• Gulbenes vārds rakstītajos vēstures avotos pirmoreiz minēts 1224.gadā – Tālavas zemju dalīšanas līgumā.
• Liecība no Ledus laikmeta ir Liedes kalni – morēnu sanesumi, kas kā septiņu pauguru virkne stiepjas gar Liedes upi Jaungulbenes pagastā.
• Senākās liecības par cilvēku apdzīvotām vietām Gulbenes novadā ir pilskalni un ezermītnes, piemēram, Krapas pilskalns Daukstu pagastā un Ušuru ezera Līņsaliņa Līgo pagastā.
• Iepriekšējā gadsimta miers un pamatīgums meklējams Druvienas pagastā – kur Vecā skola ar tāfeli, tintnīcu un skolotāja kanceli un, koku ieskauti, līkumo grantētie lielceļi. Kalna galā ir pils, tagad – pamatskola.
• Daudzu ievērojamu Latvijas mākslinieku, rakstnieku un aktieru saknes ir katrā novada pagastā, piemēram,¬¬ literatūrfilozofe Zenta Mauriņa no Lejasciema pagasta, Latvijas lauku fotogrāfs Ferdinands Knoks no Galgauskas pagasta, aktieris Kārlis Sebris no Lizuma pagasta un daudzi citi.
• Stāmeriena ir Gulbenes novada greznā rota. Te ir pils, kas ir viens no spožākajiem 19./20. gs. mijas franču neorenesanses paraugiem Latvijā, te ir Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, kuras apzeltītos čuguna krustus rotā 100 kalnu kristāli no Urāliem, un te atrasta Latvijā greznākā vēlā dzelzs laikmeta (12.gs.) villaine, kurai līdzīgas nav citur pasaulē.
• Latvijas vēsturē nozīmīga vieta ir Litenes pagastam. Te līdz 1941.gadam atradās Latvijas armijas nometne, tagad – piemiņas vieta.
• Novada augstākajā punktā, Rankas pagasta Stabu kalnā, un Kārtenes pilskalnā Beļavas pagastā atrodas Strūves ģeodēziskā loka, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, mērījumu triangulācijas punkti.
• Gan rūpnieciskā, gan lauksaimnieciskā ražošana visattīstītākā ir Lizuma pagastā, piemēram, SIA „Avoti SWF" ražo masīvkoka mēbeles, un ir viens no vadošajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā.

Gulbenes novads pasaules skanējumā

•  Gulbenes vārds rakstītajos vēstures avotos pirmoreiz minēts 1224.gadā – Tālavas zemju dalīšanas līgumā.
• 20.gadsimta 20. un 30. gadus Stāmerienā simboliski var dēvēt par itāļu rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas (Giuseppe Tomasi di Lampedusa) laiku. Pasaulē pazīstamā romāna „Gepards" autors 1932.gadā salaulājās ar Stāmerienas muižas īpašnieci Aleksandru. Iespējams tieši Stāmerienā iecerēta vai pat uzsākta romāna „Gepards" rakstīšana.
• Gulbenes novada Tirzas pusē dzimušā mākslinieka Ludolfa Liberta glezna „Atmiņas par Rīgas torņiem" 1953.gadā dāvināta ASV prezidentam Dvaitam Deividam Eizenhaueram un novietota viņa darba kabinetā. Televīzijas ekrānos, sniedzot informāciju par prezidenta ikdienas darbu, Rīgas torņi vienmēr bija fonā.
• Stradu pagastā dzimušais Jūlijs Madernieks (1870.-1955.) bija gleznotājs un interjerists, viņš tiek uzskatīts arī par profesionāli lietišķās mākslas pamatlicēju Latvijā. 20.gs. 30-tajos gados viņa radošā darbība intensīvi atspoguļota Francijas mākslas žurnālos. Mākslinieks saņēmis Francijas Republikas goda titulu „Officier de l'Instruction publique".
• Grāfs fon Cepelīns (1838.-1917.), konstruktors, uzņēmējs un dirižabļu ražošanas izveidotājs esot bijis vienmēr gaidīts viesis sievas brāļa Vecgulbenes muižā. Runā, ka viņa ražotais dirižablis lidojis arī virs Vecgulbenes muižas teritorijas.
• Jūlijs Straume (1874.-1970.), mākslinieks un pedagogs, etnogrāfs, kas dzimis Gulbenes novada Druvienas pagastā, 16 savas dzīves darba gadus pavadījis Gruzijā. J.Straume ir Gruzijas Lietišķās mākslas muzeja dibinātājs.