Jau otro sezonu siltumapgāde Gulbenes novada Beļavas ciemā tiek nodrošināta ar jaunu, viedu un uz nākotni orientētu 4. paaudzes centralizēto siltumapgādes sistēmu, kas ir ilgtermiņa ieguldījums, ļaujot izmantot atjaunojamos energoresursus un samazināt CO2 emisijas. Lai par modernās centralizētās siltumapgādes ieguvumiem pastāstītu plašākai auditorijai, Gulbenes novada pašvaldības speciālisti kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem un Rīgas Tehniskās universitātes universitāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta ekspertiem septembra nogalē piedalījās starptautiskā konferencē "LowTEMP: siltumtīklu nākotne", kas norisinājās Zviedrijas pilsētā Malmē.
Savas prezentācijas laikā RTU eksperts Vladimirs Kirsanovs uzsvēra jaunās centralizētās siltumapgādes sistēmas ieguvumus:
aptuveni pusgadsimtu vecās katlu mājas vietā tika uzstādīta piecas reizes mazāka modernizēta konteinera tipa katlu māja; 1 MW malkas katls nomainīts uz 200 kW granulu katlu; ja vecais apkures katls darbojās ar 50-60% efektivitāti, tad jaunajam katlam šis rādītājs ir krietni lielāks -90%; siltuma zudumi centralizētās siltumapgādes sistēmā samazinājās no 40% uz 5%; elektrības patēriņš – 10,4 kWh/MWh (parasti 20-25 kWh/MWh); siltuma tarifs samazinājās no 82,94 EUR/MWh (2017.-2018.gada sezonā) uz 69,07 EUR/MWh (2019.-2020.gada sezonā).
Iepriekš vēstījām, ka jaunajai siltumapgādes sistēmai ir pieslēgts tautas nams, pagasta pārvaldes ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, saimniecības ēka un veikals. Taču zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta Beļavas pagasta pārvaldes ēkai un tautas namam, jo šīs ēkas ir siltinātas, kas ir būtisks priekšnosacījums šādas sistēmas ieviešanai.
Noslēdzoties pirmajai apkures sezonai pēc apkures tīklu pārbūves, tika izstrādāta zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas stratēģija Gulbenes novadam.
“Pēc pilotprojekta ieviešanas tiek vākti un analizēti ieviestās 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas raksturojošie dati, atklājot gan tās stiprās puses, gan vietas, kur ir nepieciešami uzlabošanas darbi, kas šajā gadījumā saistās tikai ar esošiem ēku iekšējiem siltumapgādes inženiertīkliem. Datu monitorings, kas sevī ietver stipro un vājo punktu noteikšanu, kā arī gūtā pieredze no ārvalstu projekta partneriem un viņu ieviestajām modernajām sistēmām, palīdzēs veiksmīgi plānot un realizēt citus jaunus, inovatīvus un energoefektīvus projektus visā Gulbenes novadā,” informē Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks Sandis Kalniņš.
Aktivitātes norisinās projekta Low TEMP: Low Temperature District Heating for the Baltic Sea Region (Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam), kurā kopā darbojas 19 partneri no Latvijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas.
Vairāk par projektu ŠEIT.
Projekts Low TEMP: Low Temperature District Heating for the Baltic Sea Region (Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam) Nr.#R063 tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Gunta Kalmane,
Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste