Stāmerienas jauniešu deju kolektīvs “Poga” dejas soli vij 25 gadus un deju rakstus un soļus visus šos gadus māca Zaiga Mangusa. Tas nav daudz, bet nav arī maz pagasta deju kolektīvam, jo daudzi jaunieši mācās vai strādā Rīgā un dodas piektdienās uz mēģinājumiem. Palīdz arī Gulbenes pilsētas tuvums. Bet galvenais tā ir dejotāju mīlestība uz deju un kolektīvu. Trīs no dejotājām padalījās sajūtās, ko viņām nozīmē latviešu tautas deja un “Poga” kā kolektīvs.
“Man deja ir prieks, smaids sejā un tirpiņas uz ādas. Kustoties dejā, ķermenis gavilē. Tas ir garīgs piepildījums. Tāpat arī patīkams veids kā uzturēt ķermeni možu, stāju staltu un vēderu plakanu.
“Poga” man līdzās, es “Pogā” jau 14 gadus. Šajā kolektīvā esmu izaugusi, pieaugusi, piedzīvojusi jautrākos un priecīgākos brīžus savā dzīvē. Satikusi savu pirmo un vienīgo mīlestību, un izveidojusi ģimeni,” teic Linda Zelča.
“Deja. Mana dvēseles valoda un sirdsmiers. “Poga”. Neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Mana otrā ģimene un manas pašas ģimenes pirmsākums,” atzīst Sindija Kļaviņa.
“Deja man nozīmē labu noskaņojumu, gandarījumu un lielāku pārliecību. Dejošana ir visaugstākā, skaistākā no kustīgās mākslas. “Poga” ir kā ģimene, kur sanākam kopā un darām to, kas sirdij tīkams,” piebilst Madara Laktuka.
Jubilejas koncerts pie Stāmerienas pils izskanējis. Tajā varēja redzēt, ar kādu degsmi, prieku un lepnumu gaviļnieki izdejoja katru deju. No viņiem neatpalika arī draugu kolektīvi “Rokraksti”, “Ērmanītis” un “Litenietis”.
Lai arī turpmāk kolektīva dejotājus nepamet vēlēšanās būt mērķtiecīgiem, augstu turēt latiņu, sasniegt labus rezultātus un būt atraktīviem, draudzīgiem, saprotošiem.
Paldies visiem skatītājiem, kas neraugoties uz saules svelmaino laiku, baudīja koncertu, atbalstīja ar aplausiem dejotājus un ieklausījās dziesminieces Elīnas Līces koka stabuļu skaņās.