Noslēdzot projektu “Darboties kopā” (“Work together”) , 26.janvārī kopā pulcējās vairāk nekā gada garumā aktivitātēs iesaistītie dalībnieki no Gulbenes novada sociālās aprūpes centriem (SAC), bērnudārziem un novada un pilsētas pensionāru biedrības. Šajā reizē tik izvērtēts gan senioru brīvprātīgais darbs, gan iezīmēts darāmais, lai aktualizētu un stiprinātu starppaaudžu sadarbību.
Ikšķiles Senioru skolas vadītāja Sanita Bertmane klātesošos uzmundrināja, uzverot, cik svarīga ir dzīves kvalitātes saglabāšana līdz sirmam vecumam. Savukārt par projektā “Darboties kopā” paveikto pastāstīja projekta vadītājs Lauris Šķenders. Stāķu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Inese Laizāne dalījās pieredzē par brīvprātīgo senioru iesaisti pirmsskolas darbā. Brīvprātīgās seniores Herunda Zuša, Elvīra Balode un Vija Kokareviča pastāstīja par piedzīvoto brīvprātīgajā darbā Bukarestē, Rumānijā un Palermo, Itālijā. Uz jautājumu, kāpēc ir vērts būt brīvprātīgajam, atbildes meklēja Dailis Kadils un Maiga Birzniece.
Lūk, ko par projektu un tā aktivitātēm saka tajā iesaistītie.
“Liels prieks, ka mums ir tik foršas un patiesas brīvprātīgās seniores, kuras dodas plašajā pasaulē. Mēs ar Gitu esam par to, lai turpinās starppaaudžu draudzība un sadarbība. Kā jau tas izskanēja pasākumā, tas ir vienlīdz svarīgi kā bērniem, tā mūsu večukiem.
Mums ir dzimusi doma, ka vajadzētu izplatīt informāciju tieši Daukstu pagasta jauniešiem un senioriem, kas gribētu nākt spēlēt spēles un lasīt priekšā literatūru pēcpusdienā, brīvdienās, ” Līga un Gita no SAC "Dzērves".
“Esam iedvesmoti! Pirmsskolā februārī aicināsim bērnu vecvecākus uz savu tradicionālo pasākumu "Mana tautasdziesma". Doma ir uzrunāt un iesaistīt vecvecākus būt aktīviem un iesaistīties mūsu ikdienas dzīvē ar meistarklasēm, sarunām, kopīgām rotaļām, albūmu skatīšanos, darbošanos dārzā, siltumnīcā,” Marina Kursīte, Gulbenes 3.PII "Auseklītis" vadītājas vietniece izglītības jomā.
“Laiks ir nepielūdzams un tas iet ātri, lieliem soļiem, lēcieniem pāri šķēršļiem, neskatoties atpakaļ, negaidot tos, kuri nepaspēja. Tikpat ātri ir aizgājis laiks, ko mēs varam nosaukt par laiku kopā ar projektu. Mēs paspējām! Lēciens nezināmajā, metoties visā, pat īsti nesaprotot, kā tas būs. Izkāpjam no savas komforta zonas, jūtamies dumji, ka neprotam sarunātie mums pierastā veidā, izmantojot verbālo saskarsmi. Liekam lietā zīmes un ķermeni, lai informāciju nodotu un tāpat arī saņemtu atpakaļ. Bet, kā izrādās, tas nav šķērslis, lai uzzinātu, iemācītos, prastu pielietot, nodotu informāciju, saņemtu enerģiju. Sadarbība starp paaudzēm atvēra vārtus pavisam nebijušām enerģijām, kas rada mijiedarbību starp bērnību un sirmu vecumu. Daudzos uzjundīja atmiņas, kas nesa prieku un reizē asaras. Kāds sajuta savā dzīvē nesajustas enerģijas. Kāds baidījās nemācēt. Kāds kautrējās dot padomu. Kāds priecājās par to, ka mazi ķipari var būt tik atjautīgi. Kāds sajutās gādīgs un atbildīgs, jo ir uzticēta atbildība. Kāds pirmo reizi mūžā savā lielajā rokā saņēma tādu mazu, nedroši pastieptu rociņu. Kāds atcerējās savu bērnību. Kāds saskatīja līdzību ar saviem mazbērniem un mazmazbērniem. Kāds mācījās būt skolotājs. Kāds pirmo reizi rokās mikseri turēja. Un tādu, pirmo reiz, bija daudz. Arī mani darbinieki pirmo reizi sajuta, cik daudz enerģijas paņem tik liels bērnu pulks ar saviem par ko? un kāpēc ? Māju pieskandināja smieklu enerģija. Un katram iedeva sānos dunku: ej, tu vēl esi, tu vari daudz, nāc mēģini, sajūti sevī vēlmi, vēlmi būt dzīves viducī un ļautie kaut kam nebijušam.
Mēs noteikti gribētu turpināt tik ļoti vajadzīgo sajūtu, enerģijas un vecumu mijiedarbību. Mēs gribētu mācīties kopā strādāt. Varbūt interesanti būtu kaut ko kopīgi izaudzēt, novākt ražu un to visu salikt ziemas burciņās. Varbūt mēs varētu aicināt bērnus uz kādu kopīgu pārgājienu, kur seniori varētu nodot katrs savu pieredzi un no bērniem saņemt viņu pieredzi. Mēs priecātos arī par lielākiem bērniem, tādiem, kuri varētu spēlēt spēles, noorganizēt kādu sportisku aktivitāti, tādu, kura pa spēkam visiem, gan maziem, gan veciem.
Milzīgu paldies mēs sakām mūsu sadarbības partneriem Rumānijā un Itālijā. Paldies Stāķu bērnu dārza bērniem, audzinātājām, vadītājai un bērnu vecākiem. Paldies Laurim, kurš atļāva šo visu piedzīvot!” Inese Lesiņa, SAC “Siltais” vadītāja.
Projekts “Darboties kopā” (projekta nr. nr. 2021-1-LV01-KA210-ADU-000027356) balstās uz starppaaudžu sadarbību, kuras laikā kopīgās aktivitātēs satikās cilvēki gados un bērni, tā stiprinot iekļaujošāku sabiedrību. Šis ir Eiropas Savienības programmas “ERASMUS+” līdzfinansēts projekts, kura mērķi ir veicināt starppaaudžu sadarbību skolās un pirmsskolās; veicināt pieaugušo, īpaši senioru, pensionāru kā brīvprātīgo iesaistīšanos bērnu un skolēnu mācību procesā.
