Mežs ir vairāk nekā dabas stūrītis – tas ir dzīvs, elpojošs organisms, kurā savijas laika ritums, klusums un nebeidzama kustība. Cilvēkiem, kuri izvēlas dzīvot līdzās mežam un rūpēties par to, mežs kļūst par dzīves daļu, par skolotāju un draugu. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, īpašumā “Kraujiņas”, Uno Anže ir radījis vietu, kur cilvēks un daba dzīvo harmonijā, un viņa stāsts iedvesmo doties mežā ar cieņu, mīlestību un gudrību.
Uno Anže savā ikdienā ir pilnībā pievērsies mežsaimniecībai, taču to nedara tikai darba dēļ. Viņš saka: “Man patīk mosties un iet gulēt reizē ar mežu. Es redzu, kā viss mainās, kā viss dzīvo." Kā stāsta pats saimnieks – mežs ir dzīvs organisms, ar kuru ir iespējams sarunāties, izjust un pat smelties dzīves gudrības. Uno ir pārliecināts, ka mežs mūs ne tikai pieņem, bet arī maina, tikpat daudz, cik mēs mainām to.
Sakopts mežs – vai tam ir definīcija?
Mežs ir Uno ikdiena. Jautājot saimniekam par to, ko viņš saprot ar vārdiem “sakopts mežs”, viņš rod atbildi: “Es savu sievu pirmo reizi satiku Viļņā. Viņa gulēja pludmalē, un es viņu izvēlējos. Vai izvēlējos tāpēc, ka viņa bija sakopta? Es nezinu.” Šis stāsts rezonē arī ar viņa pieeju meža apsaimniekošanai – Uno necenšas veidot ideālu ārējo bildi, bet rūpējas par mežu patiesi un dabiski.
Mežā viss ir svarīgs
Mēs katrs bieži raujamies uzsvērt savas mīļākās lietas ikdienas dzīvē. Taču mežā tās nav iespējams izdalīt. "Mežs ir kopums – zemsedze, pamežs, lielie koki. Viņi viens bez otra nevar pastāvēt. Un man mežā mīļš ir katrs stūris," norāda Uno. Šī pieeja veido arī viņa apsaimniekošanas filozofijas pamatu – mežs ir jāapsaimnieko kā dzīvs veselums, nevis kāda atsevišķa resursa avots.
Izaicinājumi, izaugsme un plāni nākotnē
Dalība konkursā "Sakoptākais mežs 2024" un ierindošanās starp labākajiem nebija Uno pašmērķis. Viņš pats uzsver, ka viņu vairāk uzrunāja iespēja dalīties pieredzē un iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti. "Man būtu ļoti patikuši arī kritiski viedokļi – tas mani darītu bagātāku," viņš skaidro, izsakot cerību, ka mežsaimnieku vidū veidosies ciešāka sadarbība, lai dalītos zināšanās un idejās.
Uno nākotnē ir lieli plāni. Viņš vēlas paplašināt savas meža apsaimniekošanas zināšanas ne tikai praktiskā līmenī, bet arī veidot projektus, kas piesaistītu citus interesentus un veicinātu ideju apmaiņu. "Man patīk cilvēka klātbūtne, un es gribu, lai mēs kopīgi veidojam vidi, kurā visi varam justies labi," norāda mežsaimnieks. Uno uzskata, ka mazajiem meža īpašniekiem ir jābūt drosmīgiem un jāeksperimentē, lai atrastu vislabākās pieejas apsaimniekošanai.
Aicinājums klausīties un sajust
Uno tic, ka mežs runā ar tiem, kas ir gatavi klausīties. Mežsaimnieks stāsta par lielajiem ozoliem savā īpašumā, pie kuriem var apsēsties un pārdomāt dzīvi. "Mežs ir dzīvs organisms – viņš elpo, runā, rāda," viņš saka. "Es katram novēlu, ejot pa mežu sākt sadzirdēt to, kā mežs ar tevi runā. Lai mežs jūt, ka tu te esi, un lai tu jūti, ka esi mežā.”
Mežs nav tikai resurss – tas ir dzīves ceļvedis, draugs un skolotājs.