No 2023. gada 10. maija līdz 2023. gada 15. jūlijam Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā skatāma Ineses Manguses gleznu un Mihaila Plohocka skulptūru izstāde “Tirza”.
Inese Manguse dzimusi 1989. gadā Gulbenē. 2020. gadā absolvējusi V. Surikova Maskavas Valsts akadēmiskās mākslas institūtu, monumentālās glezniecības nodaļu. Piedalās izstādēs un plenēros kopš 2014. gada. Galvenā Ineses mākslas darbu tēma ir veselīga psihoekoloģiskā stāvokļa meklējums, lokālā konteksta izgaismošana, indivīda mijiedarbība ar savu vidi un laiku.
Mihails Plohockis ir tēlnieks un mākslas projektu kurators. Dzimis 1980. gadā Maskavā. 2003. gadā absolvējis I. Glazunova Krievijas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras akadēmiju, tēlniecības nodaļu. No 2006. līdz 2009. gadam stažējies Krievijas mākslas akadēmijas radošajās darbnīcās. 2018. gadā absolvējis Maskavas Modernās mākslas muzeja (MMOMA) laikmetīgās mākslas studiju kursu. Kopš 2001. gada piedalās mākslas rezidencēs, izstādēs, realizē tēlniecības projektus pilsētvidē. Mihaila mākslas darbi atrodas Tretjakova galerijas, Laikmetīgās mākslas inovāciju centra un privātajos krājumos.
Šobrīd abi mākslinieki dzīvo un strādā Ineses dzimtajā Tirzas pagastā.
2018. gada ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) prognozes liecina, ka Ziemeļeiropā kopumā līdz 2050. gadam pilsētu areālu iedzīvotāju skaits veidos teju 90% no visiem iedzīvotājiem. Šajā pašā pētījumā prognozēts, ka Latvijas lauku reģionos dzīvos vien puse no tagadējiem iedzīvotājiem jeb 365 tūkstoši cilvēku.
Šis fakts, ka modernā sabiedrība mērķtiecīgi raugās lielpilsētu virzienā, bet pilsētas redz tikai pašas sevi, provocē milzīgu mentālu plaisu starp metropolēm un perifēriju. Mēs ticam, ka māksla var spēlēt lomu šīs plaisas mazināšanā.
Tirza ir pastāvīgas depopulācijas piemērs, kurā vairs pat nav savas pasta nodaļas, tādēļ mēs savos mākslas darbos reprezentējam ko līdzīgu Sarkanajai grāmatai un apdraudētās “rurālās sugas” to dabiskajos dzīves apstākļos.
Šajā ekspozīcijā mēs pievēršam uzmanību tradicionālo mediju vizuālajai mākslai, izmantojam arhaiskus materiālus, tādus kā pašpagatavotas olu tempera krāsas, ikonu dēļus un bronzas lējumus. Līdzīgi kā lauku teritorijas, arī šādi laikietilpīgi mākslas darbu radīšanas veidi ir “izmirstoši”.
Inese Manguse: ““Tirza” ir gleznu sērija par mazu un šarmantu ciemu Latvijā, kurā mana ģimene dzīvo vismaz 8 paaudzēs. Tirza manā apziņā iemirdzējās īpaši spoži pēc vairākiem ātruma un trauksmainības pilniem dzīves gadiem vienā no lielākajām pasaules megapolēm. Nostaļģiskas atmiņas man atsauc atmiņā bērnību un pārtop lēnās ainavās, kas atspoguļo lauku dzīves simbolus, skaidrību un stabilās vērtības.”
Mihails Plohockis : “Manā uztverē “Tirza” ir cilvēka iekšējās pasaules alegorija, par kuru zina tikai viņš pats. Skulptūras simboliski veido manu pirmo iespaidu Tirzas sajūtu portretu, kas tiks papildināts.”
Teksts: Inese Manguse
Exhibition “Tirza” in Gulbene Museum
In 2014, the United Nations officially declared mankind to be an urban species. According to the next report of UN (2018), predicted that the percentage of population residing in urban areas of Northern Europe will reach 90% by 2050. In the same report it is predicted that only half of the current Latvian rural population, or 365 thousand people, will keep living in provinces.
The fact that modern society looks towards cities, but cities only look at themselves provokes a huge mental gap between the cities and provinces. We believe art can play an important role in bridging this gap.
Tirza is an example of constant depopulation, it doesn't even have its own post office anymore, and we represent something similar to the Red Book of endangered “rural species” in their environments.
In this exhibition we focus on the visual arts of traditional media, using archaic materials such as self-made egg tempera paints, wooden boards and bronze castings. Similar to rural population, such time-consuming ways of creating art are also "endangered".
Inese Manguse: ““Tirza” is a series of paintings about a small and charming village in Latvia called Tirza where my family has lived for at least 8 generations. It appeared to me to be so much more lovable and beautiful after I spent many years living a fast paced and stressful life in one of the world’s biggest megalopolis. Nostalgic memories bring me back to my childhood and result in slow landscapes showing key symbols of rural living, its clearness and solid values.”
Mihails Plohockis: “In my opinion, “Tirza” is an allegory of the inner world of a person, which only one knows about. My sculptures form a symbolic and open portrait of Tirza, inspired by the first impressions and time spent there.”
Text: Inese Manguse