Ērģelnieku un skolotāju Jāni Krastiņu saucam par savējo, lai gan viņš dzimis Dikļos pirms 175 gadiem, 1847. gada 14. aprīlī. Pabeidzis Valkas Jāņa Cimzes skolotāju semināru, 1871. gadā pieteicies un izturējis konkursu skolotāja un ērģelnieka darbam Vecgulbenē. Turpmākos vairāk nekā 40 gadus bijis Vecgulbenes draudzes ērģelnieks, 20 gadus skolotājs un draudzesskolas vadītājs, sniedzot skolēniem pamatīgas zināšanas vācu valodā, mācot ērģeļspēli un centīgākajiem palīdzot sagatavoties iestāties augstās skolās. Atklājis Pirmo vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873) Garīgās mūzikas koncertu, atskaņojot J.S.Baha fūgu sol minorā. J.Krastiņš organizējis koncertus Vecgulbenē – vairākkārt dievnamā muzicējis brāļu Jurjānu mežragu kvartets, komponists un izcilais ērģelnieks Alfrēds Kalniņš, operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga. Reiz Jānis Krastiņš pat saņēmis ielūgumu Pēterburgā muzicēt par godu Vācijas ķeizara Vilhelma II vizītei, par izcilo sniegumu vēlāk saņemot Atzinības medaļu.
Pirms 160 gadiem 24. aprīlī Tirzas pagasta “Krācēs” dzimis bibliofils un bibliogrāfs Jānis Misiņš – ievērojama personība Latvijas grāmatniecības vēsturē. J.Misiņš jau no mazotnes kļuvis par lielu grāmatu draugu. Sasniedzot 12 gadus, viņš uzsāk grāmatu krāšanu. Tirzas tirgū J.Misiņš nopērk savu pirmo grāmatu, tajos laikos populāru ziņģi par Kārli un Anniņu. To novieto pie jau citām no tēva un krusttēva mantotām grāmatām. Izšķiroša loma bibliotēkas veidošanā ir Krišjānim Valdemāram. J.Misiņš seko līdzi K.Valdemāra rakstiem par grāmatas lomu sabiedrības dzīvē. Sevišķi viņu uzrunā 1880. gadā laikrakstos publicētais raksts ”Grāmatu krātuves kā tautas gara modinātājas”. 1885. gadā saņem Vidzemes gubernatora atļauju atvērt publisko bibliotēku Tirzas pagasta “Krācēs”. Bibliotēkā šajā laikā bija apmēram 500 grāmatas. 1925. gadā bibliotēka tiek nodota Rīgas pilsētas bibliotēkai. Mūsdienās “Misiņa bibliotēka” ir pieejama Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.
15. aprīlī 85. dzimšanas gadadiena svinama aktierim Uldim Pūcītim, kurš dzimis Rankas pagasta “Strautiņos”. Ulda pirmā loma vēl studiju laikos bija Pētera Pētersona Dailes teātrī iestudētajā Gunāra Priedes lugā “Pozitīvais tēls”, pirmo reizi mūžā kopā ar “lielajiem aktieriem” – Dinu Kupli, Eduardu Pāvulu, Liliju Zvīguli. U.Pūcītim tā bija veiksmīga pirmizrāde. “Velnišķīgi grūta tā man bija: pēc tam saka Uldis pats un noslauka sviedrus.” Kā spēlē jaunais aktieris? Ar lielu iejūtību, krāsainību, viņam piemita patiess tēlojums un skaidra, labi izkopta izruna. Spēlējis Lāčplēsi, jautājot, kāda nozīme šai lomai pārējo vidū: “”Svarīga. Mans skatuves tērps sver pudu. Grūti soli paspert, un kur tad viss pārējais…”, U.Pūcītis joko, bet ej nu sazini, kas slēpjas aiz joka..”. Par Edgara lomu filmā “Purva bridējs” U.Pūcītis saka: “Man patīk, ka Edgara raksturs atklājas darbībā, jo šī ir dinamisku darbību filma. Bet es stāvu un krītu par darbībām.” Dienasgrāmatās atspoguļotas aktiera personības šķautnes, cīņa ar sevi un dzīvi.
Avoti un foto:
Gulbenes novada bibliotēkas un Valkas novada centrālās bibliotēkas novadpētniecības datu bāzes, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, periodika.lv, D.Karoles materiālu apkopojums.
Sanita Jurkāne un Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēka