Pēdējā gada laikā, ģeopolitisko procesu ietekmē, mēs piedzīvojam krasas energoresursu cenu svārstības, kas nes līdzi nepieredzēti augstus maksājumus par apkuri. Lai mājsaimniecībām maksājumu slogu par mājokļu apsildi mazinātu, valdība šajā apkures sezonā ir ieviesusi virkni atbalsta pasākumus. Tostarp arī mājsaimniecībām, kuras apkurē izmanto centralizēto siltumapgādi. Kā veidojas maksa par siltumenerģiju un kādas izmaksas tiek iekļautas siltumapgādes pakalpojuma tarifā? Un kā samazināt maksājumus par apkuri savā mājoklī?

Regulēts pakalpojums

Latvijā centralizētā siltumapgāde ir regulējams pakalpojums un to regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jeb Regulators. Regulators izvērtē siltumapgādes uzņēmumu sagatavotos siltumapgādes pakalpojuma gala tarifus lietotājiem un pārbauda, lai tie atbilstu Regulatora metodikai, kas nosaka, kādas izmaksas tarifu veido. Tarifa izvērtēšanas laikā Regulators pārbauda un analizē visus ar siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu un nodrošināšanu saistītos datus, kas iekļauti tarifa aprēķinā.  Ja Regulators secina, ka atsevišķas tarifa izmaksas nav pamatotas, tad Regulators dod uzdevumu uzņēmumam veikt tarifa pārrēķinu un tās pārskatīt.

Kādas izmaksas var iekļaut siltuma tarifā?

Regulējams siltumapgādes pakalpojums tiek sniegts līdz siltumapgādes sistēmas piederības robežai, kas parasti ir siltumtrases ievads ēkā pirms siltumenerģijas skaitītāja. Attiecīgi siltumenerģijas tarifs tiek noteikts siltumenerģijas piegādei līdz ēkai. Siltumenerģijas tarifā tiek iekļautas siltuma ražošanas, piegādes un pārdošanas izmaksas gala lietotājam, kas ir visa ēka kopumā. Lielākās izmaksu pozīcijas veido kurināmais, elektroenerģijas izmaksas, iekārtu uzturēšana un nolietojums, darba algas u.c. Pievienotās vērtības nodoklis tarifos netiek iekļauts un Regulators tarifus apstiprina bez tā. Tāpat siltumenerģijas tarifā nedrīkst iekļaut izmaksas, kas saistītas ar ēkas iekšienē notiekošajiem procesiem, kas ir ēkas apsaimniekošanas darbības, tostarp individuālo siltumpunktu apkalpošanu, rēķinu izrakstīšanu katram dzīvoklim un klientu parādus par siltumenerģiju.

Maksājums par siltumenerģiju tiek aprēķināts visai ēkai pēc kopējā siltumenerģijas skaitītāja rādījuma. Tas veidojas kopējo ēkai piegādāto siltumenerģijas daudzumu reizinot ar Regulatora apstiprināto tarifu. Tarifi tiek noteikti EUR/MWh. Savukārt nama pārvaldītājs kopējo patērētās siltumenerģijas daudzumu sadala uz visiem dzīvokļiem.

Siltumapgādes pakalpojuma tarifa struktūra

Siltumapgādes pakalpojuma tarifa struktūra ir atkarīga arī no tā, kādu kurināmo uzņēmums izmanto. Ja siltumenerģijas ražošanā par kurināmo izmanto biomasu, kā tas ir Gulbenē, tad kurināmā izmaksas tarifā var sastādīt 40-50%.

 

 

Zīmējums: Siltumapgādes pakalpojuma tarifa struktūra gadījumā, ja siltumapgādes uzņēmums enerģijas ražošanai izmanto biomasu.

Gadījumā, ja siltumapgādes uzņēmums par kurināmo izmanto dabasgāzi, siltumapgādes pakalpojuma tarifa struktūra ir atšķirīga un kurināmā izmaksu pozīcija sastāda 60-80% no siltumenerģijas gala tarifa. Tā kā kurināmā izmaksas ir būtiska daļa no siltumenerģijas ražošanas izmaksām, tās atstāj jūtamu ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu (cenu) klientiem. Tādēļ, atkarībā no kurināmā cenu izmaiņām, siltumenerģijas gala tarifs var mainīties vairākas reizes gadā.

Siltumenerģijas tarifs Gulbenē

Gulbenē centralizētās siltumapgādes pakalpojumu nodrošina uzņēmums SIA “Gren Gulbene”, kurš siltumenerģijas ražošanai izmanto biomasu jeb šķeldu, kas ir vietējais atjaunojamais resurss. Līdz pat 2022. gada 14. oktobrim siltumenerģijas tarifs Gulbenē bija 55.71 EUR/MWh (bez PVN). Tā kā straujais energoresursu cenu pieaugums pērn ietekmēja arī šķeldas tirgus cenas un siltumenerģijas ražošanas izmaksas būtiski pieauga, uzņēmumam siltumenerģijas tarifu Gulbenē nācās palielināt. Apkures izmaksu kompensēšanai arī Gulbenes mājsaimniecībām šajā apkures sezonā tiek piemērots valsts atbalsts. Šobrīd, šķeldas cenām samazinoties, no 1. marta samazinās arī siltumenerģijas tarifs klientiem Gulbenē un tas ir 93.35 EUR/MWh (bez PVN) jeb par 14,66 % zemāks nekā siltumenerģijas tarifs februārī – 109,39 EUR/MWh (bez PVN). Ņemot vērā to, ka šajā apkures sezonā mājsaimniecībām tiek piemērots valsts atbalsts, tad piemērojamais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs ar valsts atbalstu Gulbenes mājsaimniecībām no 1. marta ir 80,67 EUR/MWh (bez PVN).

 

Kā mazināt maksājumus par siltumu?

To, cik lieli būs maksājumi par siltumenerģiju, nosaka ēkā patērētās siltumenerģijas apjoms. Savukārt siltumenerģijas patēriņu galvenokārt ietekmē klimatiskie apstākļi jeb āra gaisa temperatūra. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo lielāks siltuma daudzums nepieciešams komforta nodrošināšanai mājoklī. Tāpat siltumenerģijas patēriņu ietekmē ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība, kā arī iedzīvotāju paradumi attiecībā uz komforta temperatūru mājoklī un tas, cik rūpīgi viņi izturas pret siltumenerģijas taupīšanu.

Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi ir ēkas siltuma zudumi, kāpēc tie rodas un kādi energoefektivitātes pasākumi būtu nepieciešami. Veicot pat nelielus energoefektivitātes uzlabojumus savā dzīvoklī, maksājumus par siltumu var samazināt. Tomēr efektīvākais veids, kā uzlabot ēkas energoefektivitāti un samazināt rēķinus par siltumu, ir veikt ēkas renovāciju jeb siltināšanu. Aprēķini liecina, ka daudzdzīvokļu ēkās, kam veikta renovācija, apkures izmaksas ir izdevies samazināt par vismaz 30% uz vienu kvadrātmetru. Tādēļ uzņēmums Gren aicina pievērst uzmanību siltuma taupīšanai un tās lietderīgai izmantošanai.

Padomus un ieteikumus sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai var atrast uzņēmuma mājas lapā: https://gren.com/lv/energoefektivitate/.