Dažādi bērni ir jebkurā klasē un skolā – pēc spējām, talantiem, interesēm, temperamenta un rakstura, tautības, valodas, reliģiskās piederības, attīstības specifikas un veselības.
Skola ir vieta, kurā apgūst ne tikai mācību saturu, – tā ir vieta, kurā var mācīties par dzīvi, par sevi, par to, kā ir būt kopā ar citiem, kuri ir atšķirīgi. Skola ir vieta, kurā var iemācīties justies labi dažādiem bērniem, visiem būt pieņemtiem, respektētiem.
“Skola 2030” par nozīmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošanas principu izvirzījusi iekļaujošas izglītības pieeju. To iespējams īstenot, atzīstot un novērtējot skolēnu dažādās mācīšanās vajadzības un nodrošinot to apmierināšanu, izmantojot daudzveidīgas metodes, veidojot skolā drošu un atbalstošu vidi.
“Erasmus+” projekta “Escape Exclusion” dalībnieces Zita Grinberga un Vita Medniece Gulbenes novada vidusskolā šobrīd uzsākušas savdarbīgu eksperimentu, izveidojušas galda spēli - “izlaušanās” puzles, kas paredzēta klases stundām 3. - 5. klases skolēniem. Spēle sastāv no 6 dažādām puzlēm par tēmu “Mežs” un paredzēta sadarbības prasmju pilnveidei un klases kolektīva saliedēšanai. Skolēni mācās atpazīt dzīvnieku pēdu nospiedumus, dažādas topogrāfiskās zīmes, kokus, atšķirt indīgās sēnes no ēdamajām, noteikt, kuras ir meža veltes no piedāvāto lietu un produktu klāsta, mācās meža etiķetes noteikumus. Katrai grupai ir atšķirīgi uzdevumi, bet vienojošais elements ir maģiskais skaitlis, kas jānoskaidro, lai klase varētu atšifrēt seifa durvju kodu un veiksmīgi “izlauztos”. Skolēni tiek sadalīti grupās, ievērojot iekļaujošas grupas principu - nelielas grupas (3-4 cilvēki), kurās ir bērni ar dažādām intelektuālajām spējām. Katrs skolēns saņem arī savu kartīti ar konkrētu lomas, kas viņam ir uzticēta grupu darbā, aprakstu. Pēc tam, kad skolēni ir salikuši puzli un izpildījuši uzdevumus darba lapā, un noskaidrojuši, kāds ir maģiskais skaitlis, viņi nodod iegūtās zināšanas citiem skolēniem. Šī savstarpējā mācīšanās notiek, klasē izmantojot “Galerijas” metodi. Katrs skolēns iejūtas gan skolēna, gan skolotāja lomā. Nodarbības beigās skolotāja pārbauda, ko skolēni ir iemācījušies, un sniedz atgriezenisko saiti par paveikto.
Pēc katras novadītās nodarbības skolotājiem ir jāveic ieraksti projekta dienasgrāmatā un arī skolēniem jāveic nodarbības izvērtējums. V.Mednieces un Z.Grinbergas galvenais uzdevums projektā ir pārliecināties, vai “izlaušanās” puzle ir piemērota metode iekļaujošā izglītības procesā.
Kādas ir “izlaušanās” puzles priekšrocības? Var droši apgalvot, ka skolēni 9 - 11 gadu vecumā labprāt nodarbojas ar puzles salikšanu un tas ir labs veids, kā apgūt sadarbības prasmes. Puzli ir iespējams izveidot jebkurā mācību priekšmetā. Var mainīt uzdevumus un pielāgot tos katras klases vajadzībām. Tā noteikti ir metode, kas atbilst iekļaujošas izglītības pamatprincipiem.
Protams, metodei ir arī savi trūkumi. Lai izveidotu “izlaušanās” puzli, bija nepieciešama speciālistu palīdzība. V.Medniece un Z.Grīnberga izmantoja reklāmas darbnīcas “Kopa” pakalpojumus. Tas bija laikietilpīgs un darbietilpīgs process. Tomēr, ja skolotājs prot izmantot attēla rediģēšanas programmu, ir iespēja izveidot nepieciešamo bildi, to izdrukāt uz bieza papīra, sagriezt vienādos taisnstūros un iegūt vienkāršotu puzles variantu. Mācību puzles varētu piedāvāt arī izdevniecības.
38 skolēni, kuriem bija iespēja izbaidīt “izlaušanās” piedzīvojumu Gulbenes novada vidusskolā, ļoti pozitīvi novērtēja nodarbību un arī iespēju mācīties grupās. Lielāko sajūsmu bērniem radīja seifa koda atšifrēšana. Bija gandarījums, ka visas grupas paveikušas savu uzdevumu un viņi iegūst arī nelielu balvu - saldumus.
Covid -19 situācijas dēļ šobrīd ir ļoti sarežģīti organizēt projekta nodarbības skolā, jo liela daļa skolēnu slimo vai atrodas karantīnā. Tā kā spēlei nepieciešami vismaz 18 dalībnieki, tad jāgaida, kamēr situācija nedaudz stabilizēsies. Līdz februāra beigām plānots novadīt nodarbības vēl 3 klasēs, uzklausīt kolēģu ieteikumus spēles uzlabošanā.
Vita Medniece, Gulbenes novada vidusskolas skolotāja