Š.g. 29.septembrī, Gulbenes kultūras centrā norisinājās Gulbenes novada “NVO gadatirgus 2022”. Tas norisinājās divās daļās - pirmajā daļā tika diskutēts par šī brīža un nākotnes savstarpējo sadarbību starp sabiedriskajām organizācijām, pašvaldību un uzņēmējiem, savukārt, otrajā daļā biedrības dižojās ar savas darbības rezultātiem.
Diskusijā piedalījās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, biedrības “KAPO” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Upāns, Z/S “Torņkalns” Andris Gargurnis, biedrības “tabureTE” valdes locekle Tīna Žmuida, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka un Gulbenes novada pašvaldības administrācijas Attīstības un iepirkumu nodaļas projektu vadītāja un biedrības “SATEKA” padomes locekle Zane Pūcīte. Diskusiju moderēja Ilze Zvejniece - Laumane.
Diskusiju sākumā moderatore lūdza diskusiju dalībniekus izteikt savas domas, pabeidzot teikumu: “Gulbenes novada nevalstiskās organizācijas ir tās, kuras...”. No diskusiju dalībniekiem tika saņemtas atbildes: “uzsāk iniciatīvas, ir ar vēlmi darboties un uzņemties atbildību, pašas risina aktuālās problēmas, ir ļoti tuvu sasaistē ar vietējiem iedzīvotājiem, ir kā tilts starp iedzīvotāju un iestādēm, palīdz cilvēkiem izprast procesus, iedvesmo, vērstas uz sabiedrību un rezultātu, motivē līdzcilvēkus darboties, piedalās vietējās attīstības veicināšanā, iesaistās sabiedrības inteliģences veidošanā, uzlabo savu biedru pašsajūtu”.
Jautājumā par to, kas ir nevalstiskās organizācijas no pašvaldības sadarbības skatu punkta, tika saņemtas atbildes, ka tie ir sadarbības partneri, kas palīdz apmierināt pašvaldības vajadzības, daļēji veic pašvaldības funkcijas, taču būtiski ir atzīmēt, ka ir nepieciešama savstarpēja sadarbība un komunikācija. No biedrību pārstāvju puses teiktā sadarbībā ar pašvaldību un uzņēmējiem viņiem nākas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, ne tikai uzdrīkstēšanās pajautāt palīdzību, bet arī normatīvā regulējuma īpatnības bieži liedz iegūt finansējumu, līdz ar to daudzas lietas tiek izdarītas savas organizācijas ietvaros ar tajā brīdī pieejamajiem resursiem. Izskanēja viedoklis, ka ir jābūt kolektīvai sadarbībai un sabiedriskās organizācijas sinerģijai ar uzņēmēju un pašvaldību. Sadarbībai jābūt ilgtermiņā un uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, lai izslēgtu situācijas, kurās tikai tiek lūgts un lūgts, pretī nesaņemot atgriezenisko saiti. Diskusijā tika uzsvērts, ka palīdzība ir jāprasa konkrētām, taustāmām un pierādāmām lietām, jo tikai tad uzņēmējs būs ieinteresēts ziedot un piešķirt finansējumu, ja tas redzēs konkrētu rezultātu, kā arī ir jābūt saprotamiem organizācijas mērķiem, uz ko tā virzās. Runājot par lietām, kas nesekmē sadarbību, tika minēts sarežģītā birokrātija, lēnais lēmumu pieņemšanas process, resursus ierobežotība, kā arī nosacītās robežas noteikšana starp vajadzībām un iespējām.
Lai veicinātu šo sadarbību sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem nākas saskarties ar izaicinājumiem. Diskusijā izskanēja dažādi izaicinājumi, piemēram, uzņemties atbildību virzīties uz priekšu, atrast laiku darboties, saprast apkārtējo vēlmes un skaidri nodefinēt mērķus, kā arī motivēt iedzīvotāju līdzdarboties, veicinot iedzīvotāju līdzdalības palielināšanos. Kā viens no sadarbības veicināšanas mehānismiem starp pašvaldību un vietējām kopienām, varētu būt nākotnē plānotās iedzīvotāju padomes, kuras varētu atvieglot procesus rīkoties un darīt lietas konkrētā pagasta teritorijā. Vietējai kopienai kopā ir jānodefinē lokālie mērķi, kopējais mērķis un prioritātes uz to kā tā virzās, jo viss būs atkarīgs no cilvēku interesēm. Taču ir svarīgi, lai vietējā kopienā būtu entuziasti, savas vietas patrioti, kas cīnās par savu vietu un pārstāv tās intereses. Izskanēja viedoklis, ka iespējams būtu nepieciešams atalgojums pārstāvētajai personai.
Uz jautājumu, vai nepieciešams “NVO atbalsta centrs” Gulbenes novadā, nebija viennozīmīgas apstiprinošas atbildes, taču tika norādīts, ka ir nepieciešams rīkoties, lai sabiedriskajām organizācijām tiktu sniegta informācija par to atbalsta iespējām. Kā norādīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs, šobrīd “NVO atbalsta centra ” izveide nav prioritāte, jo jebkura centra izveidei un darbības nodrošināšanai ir nepieciešams finansējums. Taču no diskusiju dalībniekiem izskanēja viedokļi, ka nevalstiskās organizācijas ir svarīgas, jo tās ātri reaģē uz dažādām problēmām, ar tām var noslēgt deleģējuma līgumu, tās nodrošina dažādu funkciju veikšanu, līdz ar to būtu vismaz nepieciešama atbalsta persona, kura būtu zinoša sabiedrisko organizāciju jautājumos un būtu gatava dalīties ar savu pieredzi.
No klātesošajiem izskanēja ierosinājumi, ka ir nepieciešams organizēt aktivitātes, kurās tiktos nevalstiskās organizācijas pārrunāt aktualitātes, sadarbības iespējas, lai labāk viena otru iepazītu, biedrības “SATEKA” organizētās apkaimes ideju darbnīcas ieviest kā tradīciju, pagasta pārvaldniekiem primāri jābūt tiem, kuri apzina un runā ar vietējo kopienu un, galvenokārt, jānodrošina informācijas plūsma. No projektu vadītājas Zanes Pūcītes, izskanēja ideja, ka Gulbenes novada pašvaldības mājaslapā varētu tikt izveidota atsevišķa “NVO sadaļa”, kurā tiktu ievietota visa aktuālā informācija gan ar pašvaldības sniegtajām iespējām nevalstiskajām organizācijām, gan citu aktuālo informāciju, tādējādi, nodrošinot informācijas plūsmu, kas palīdzētu sabiedrisko organizāciju darbībai.
Diskusijās aktualizējās arī jautājums par pašvaldības finansējuma piešķiršanu biedrībām. Šobrīd nav atsevišķa nolikuma, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirts finansējums, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai to saņemtu un kura organizācija var vispār uz to pretendēt. Kā norādīja domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, šādus kritērijus un nolikumu finansējuma saņemšanai izstrādāt nav nemaz tik vienkārši, jo to izveidē ir jāņem vērā dažādas juridiskas nianses. Runājot par šo pašvaldības mājaslapā iespējami izveidoto “NVO sadaļu” izskanēja idejas, ka tajā varētu tikt iekļauta arī informācija par nevalstisko organizāciju iespējām saņemt finansējumu savai organizācijai. Tāpat, domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka jānāk uz tikšanos ar konkrētiem priekšlikumiem, jāiesaistās tiem, kuri ir ieinteresēti un tikai tad notiks šī sinerģija un līdzvērtīgi jutīsies abas puses. Savukārt, no biedrību viedokļa būtu nepieciešams saņemt informāciju, kur tās var vērsties un kas tai ir jādara, kā arī sarunās ir jāpiedalās arī lēmuma pieņēmējiem.
Diskusijas noslēgumā dalībnieki izteica idejas, kas ir jāņem vērā no šīs sarunas: jāuzrunā pagasta pārvaldnieks ar jautājumu kur un kā iedzīvotāji var iesaistīties, svarīga ir informācijas aprite un vajadzību izteikšana, jāveicina izpratne par sabiedriskajām organizācijām, jāpanāk līdzvērtīga sadarbība un savstarpējā sinerģija, jānodrošina nevalstiskās organizācijas ar informācijas pieejamību, jāiesaista organizācijas jau plānošanas sākumā, jo ilgtermiņa iesaiste ilgtermiņā labi strādā.
Otrajā daļā apmeklētājiem bija iespēja satikt aktīvās Gulbenes novada nevalstiskās organizācijas, biedrības – Gulbenes pilsētas pensionāru biedrību, Gulbenes novada pensionāru biedrību “Atspulgs 5”, “KAPO”, “Mednieku klubu “Lāčsalas””, “Breakfast with lawyer”, “Stāķi 16”, “Gulbenes Valdorfskolu”, “Labākai rītdienai”, Lizuma vidusskolas attīstības biedrību, “tabureTE”, “Lizuma tautskolu”, “Pērļu zvejniekus”, “Krustalīces mantojumu” “SATEKU” un ciemiņus – biedrību “Latvijas Lauku forums”, nodibinājumu “Valmieras novada fondu”, Aktīvo iedzīvotāju fondu, Alūksnes un Apes novada fondu un Alūksnes NVO centru.
Gadatirgus laikā biedrība “SATEKA” uzsāka jaunu iniciatīvu - vāca ziedojumus Mazo projektu konkursa projektu un citu aktīvo iedzīvotāju aktivitāšu īstenošanai. Ikviens tirgus dalībnieks varēja ziedot pretī saņemot loterijas biļeti. Gadatirgus noslēgumā laimīgie izlozes dalībnieki saņēma biedrības sarūpētās dāvaniņas.
Biedrība “SATEKA” saka mīļu paldies visiem “NVO gadatirgus” dalībniekiem! Uz tikšanos citu gadu!
Apmācības norisinājās projekta Nr. AIF/2021/IK/23 “Savējo Atbalsts Teritorijas un Efektīvas Kopienas Attīstībai!”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ietvaros.
