Aizvadītajā nedēļā uz sabiedrisko apspriešanu par publisko ūdeņu apsaimniekošanu nākotnē iedzīvotājus kopā pulcēja Gulbenes novada pašvaldība.
2019.gada vasarā projekta “Gulbenes novada publisko ūdeņu apsaimniekošanas plāna izstrāde” ietvaros tika veikta ūdens ekoloģiskās situācijas apzināšana, pētot mītošās zivis un augus Ludza ezerā, Sudalu ezerā, Ušura ezerā, Ādmiņa ezerā, Kalmodu ezerā un Lielajā Virānes ezerā, bet rudenī tika ņemti ūdens paraugi no Dzirnavu dīķa Gulbenē. Ūdens tilpņu pētniecība notika sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu.
“Ar pētniecības rezultātiem pilnā versijā ikviens iedzīvotājs varēs iepazīties nedaudz vēlāk, kad tie būs papildināti ar mūsu un pašvaldības precizējumiem, un iedzīvotāju ierosinājumiem. Rezultātā top vienots pašvaldības publisko ūdeņu apsaimniekošanas plāns.
Pētījuma mērķis bija novērtēt minēto ezeru ekoloģisko un zivju resursu stāvokli. No sociāli ekonomiskā viedokļa, protams, sabiedrību vispirms interesē zivju resurss. Ko esam izpētījuši? Sāksim ar ūdens kvalitāti, kas visos ezeros ir ļoti laba, ko nevar teikt par Dzirnavu dīķi. Tāpat visos ezeros barība zivīm ir pietiekamā daudzumā. Zivju sabiedrība ir stipri tradicionāla – balto zivju ir stipri vairāk nekā plēsīgo: vērojama plēsīgo zivju pārzveja, ko varētu būt radījusi malu zvejniecība. Tas notiek ezeros, kur nav kārtīga saimnieka. Kopumā novada ezerus vērtējam kā labā kvalitātē esošus, taču jāsakārto apsaimniekošana,” sabiedriskajā apspriešanā uzsvēra Matīss Žagars, Vides risinājumu institūta pētnieks.
“Līdzšinējā resursu apsaimniekošana ir bijusi nesistemātiska, kas norāda, ka nav domāts par ilgtspējību. Savukārt šī plāna izstrāde ir pirmais solis nākotnes virzienā. Attiecībā uz makšķerēšanu, viss jūsu ūdeņos notiek saskaņā ar vispārējiem noteikumiem: licencētās copes nav; visos ezeros ir tīklu limiti, kas dažos tiek izmantoti, dažos nē; zivju resursi kaut kur tiek un kaut kur netiek atjaunoti. Jūsu prioritātei ir jābūt malu zvejniecības apkarošanai, bet šī ir problēma visā Latvijā.
Par ieteikumiem. Pirmais, ir jāsaprot, kas apsaimniekos katru konkrēto ezeru: vai tā būs pašvaldība, biedrība, interesentu kopa, vai aģentūra. Otrais, ir jāprecizē katra ezera potenciāls, jo vienādi visus ezerus nav jēgas apsaimniekot. Tālāk ir jādomā par infrastruktūru makšķerniekiem – piekļuve ezeram, laivas ielaišanas vietas ierīkošana un tamlīdzīgi,” bilda M.Žagars.
Par Dzirnavu dīķa apsaimniekošanas nākotni tiks organizēta atsevišķa sanāksme, lai apspriestu iespējamos rīcības variantus, pieaicinot ekspertus. “Mums ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis, kādu gribam redzēt Dzirnavu dīķi nākotnē. Jautājums ir aktualizēts. Paralēli apzinām iespējamos finanšu avotus, piemēram, skatām LIFE programmu, kas ir labs Eiropas Komisijas finanšu instruments vides kvalitātes uzlabošanas projektiem,” teica Sandis Sīmanis, Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Jana Igaviņa, Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste