Gads man iesākās ar pieredzes apmaiņas braucienu uz Skaegkaer skolu Silkeborgā (Dānija). Tas bija piedzīvojums, aiz kura slēpjas ļoti liela uzticēšanās, paļaušanās uz sevi, uzdrošināšanās un baiļu, neērtību un mulsuma pārvarēšana.
Mobilitātes mērķis un uzdevums bija iepazīt citas valsts izglītības struktūru, viņu redzējumu, saskatīt tās lietas, ko arī mēs varētu darīt citādāk. Piemēram, saskatīt nevis to, ko nevaram, bet to, ko varam, kā arī iegūt plašāku pieredzi par darba organizatorisko un metodisko pusi, smelties jaunas idejas, kā uzlabot mūsu pirmsskolas izglītības programmu.
Dažu dienu laikā iepazinu trīs bērnudārzu specifiku Silkeborgā. Tie visi bija ārpus pilsētas. Salīdzinājumam – tāpat, kā mūsu pirmsskolas izglītības iestādes pagastos. Tā bija vērtīga darba pieredze – iegūt jaunas, nenovērtējamas zināšanas tieši izglītības struktūras, organizēšanas un metožu jomā. Nav nozīmes iedziļināties sīkumos un salīdzināt to, kas ir viņiem un kā nav mums, jo sapratu, ka ir lietas un metodes ar ko varam padalīties arī ar dāņu kolēģiem.
Ieguvumi, ko atvedu sev līdz. Viena no, manuprāt, nozīmīgām niansēm ir skolotāju un vecāku solidaritāte un uzticēšanās. Tā ir visam pamatā, tāpēc arī skolas un bērnudārzu ikdienā valda brīvība un nepiespiestība. Es pat teiktu, ka azarts – mirdz acis gan bērniem, gan skolotājiem. Protams, jāpiemin arī izcila pedagogu darba organizēšana. Esot tur, uzreiz to pamanīju un novērtēju.
Izvēles iespējas. Bērniem jau bērnudārza tiek dotas iespējas izvēlēties, ko es darīšu vispirms, ko pēc tam, līdz ar to tiek mācīta atbildības sajūta. Šis ir pamats „lielajai dzīvei”. Mēs katrs zinām, kas mums ir jāizdara, bet drīkstam izvēlēties kad un kā to darīt, rēķinoties ar sekām. Bērniem tieši tāpat.
Ļoti novērtēju dāņu kolēģu uzskatus par svaiga gaisa un āra vides nepieciešamību pilnvērtīgai bērna attīstībai. Man šķiet, ka mēs šajā ziņā nedaudz grēkojam. Bet kāpēc? Svaiga gaisa taču mums netrūkst!
Liela vērtība tiek piešķirta arī kustībām un fiziskām aktivitātēm – rāpošana, velšanās, rāpšanās, līšana, šūpošanās – tas viss ir nepieciešams, lai bērna attīstība vainagotos ar panākumiem. Ko Dānijā, iekārtojot bērnudārzus un skolas, ņem vērā.
Apkopojot iegūto, secinu, ka esmu 100% ieguvēja. Ir daudz jaunu ieceru un ideju, lielāka izpratne par lietu un procesu kārtību, kā arī par to, ko vispārīgi vajadzētu uzlabot ne tikai individuāli, bet arī valstiski. Ar prieku varu sacīt, ka mums jau ir daudz, mēs jau darām daudz! Es, protams, nevaru to apgalvot par visām izglītības iestādēm valstī vai novadā, jo man nav pilnīgas informācijas par tur notiekošo. Taču par savu izglītības iestādi varu teikt droši – mēs esam tuvu Dānijas līmenim.
Dažas redzētās idejas īstenosim arī pie mums, bet ne jau tāpēc, ka nezinājām, ka tā var, bet tāpēc, ka guvām iedrošinājumu!
Studiju vizīte organizēta projekta “Mobilitātes projekts sākumskolas un pirmsskolas izglītības attīstībai Gulbenes novadā” (Nr. 2017-1-LV01-KA101-035238) ietvaros.
Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Baiba Eiduka,
Druvienas sākumskolas skolotāja