Lai saglabātu Latvijas dabas vērtību- dižkokus, Dabas aizsardzības pārvalde (Turpmāk Pārvalde) veic to uzskaiti. Dižkoks ir sevišķi vecs un resns koks, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme. Latvijā par dižkokiem var kļūt ikvienas sugas koks. Dižkoki atrodas valsts aizsardzībā kā īpaši dabas pieminekļi. Katru gadu tiek atklāti arvien jauni dižkoki.
“Aicinām zemju īpašniekus apzinīgi izturēties pret Latvijas dabas bagātību- dižkokiem un lepoties ar tiem. Katra jauna dižkoka atrašana ir notikums, jo šāds koks ir īpašs gan ar uz tā atrodamajām sugām, gan pēc savas formas un novietojuma. Dižkokiem ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – tie ir mājvietas dažādām kukaiņu sugām, kā arī kultūrvēsturiskajā ziņā, jo tie ir pieredzējuši daudz un dažādus notikumus,” skaidro Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāja Sintija Balode.
Diemžēl konstatēti gadījumi, kad zemju saimnieki, kurās ir dižkoki, nezināšanas pēc nozāģē dižkokus, vai veicina tā bojājeju. Pārvalde atgādina, jo dižkoks “Ozols” ir Dabas piemineklis un ir īpaši aizsargājams. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 8.pants.
“Dižkoki sastopami daudzviet, arī privātīpašumos. Tāpēc aicinām izturēties ar sapratni, ieraugot savā īpašumā Pārvaldes darbiniekus. Inspektori atrodas jūsu īpašumā likumīgi, lai reģistrētu īpašumā augošu dižkoku. Sastopot īpašniekus, mūsu inspektori pasaka savu vārdu un pamatojumu, kāpēc tie atrodas īpašumā, tāpat uzrāda dienesta apliecību. Pēc koka uzmērīšanas informācija par atrastajiem dižkokiem tiek fiksēta Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols,” atgādina Sintija Balode.
Aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot balstus. Nociršanai nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja.
Par aizsargājamo koku un aizsargājamās alejās un aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu piemēro naudas sodu. Fiziskai personai sods var sasniegt no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. (1 naudas soda vienība = 5 eiro).
Savukārt, ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu. Ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija.
Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem - apkārtmēru vai augstumu. Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” Latvijā reģistrēti 14868 dažādu sugu dižkoku. Tomēr patiesais aizsargājamo koku skaits ir daudz lielāks, jo ne visi dižkoki ir apzināti un arī koki, pie kuriem nav piestiprināta atpazīstamības zīme “Ozollapa”, var būt dižkoki. Vislielākās iespējas atrast dižkokus ir senlejās un upju ielejās, pilsētu, muižu un vecsaimniecību alejās. Atrodot koku, kas izskatās pēc dižkoka, vispirms jānosaka tā suga. Piemēram, trauslais vītols uzskatāms par dižkoku, ja tā apkārtmērs ir 4 metri, savukārt eglei un bērzam tie ir 3 metri, bet kadiķim - 80 centimetri.
Pārvalde aicina iedzīvotājus informēt par jaunatrastiem dižkokiem, rakstot e-pastu latgale@dap.gov.lv vai zvanot pa telefonu +371 26587620.
