Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Gulbenes pilsētas vispārējās izglītības iestādēs

Jautājums

Atbilde

„…. vēlamies precizēt finanšu piedāvājumā ir jānorāda tikai 5-12 klases cena par pusdienām?
Varat lūdzu precīzi uzrakstīt cik audzēkņu mācīties no 5-12 klasei,...
…, tad ēdienkarte mums ir jāiesniedz TIKAI 5-12 klasei izvēles ēdienkarte?”

Finanšu piedāvājums jāsagatavo atbilstoši konkursa nolikuma 4.3.punktā iekļautajām prasībām un atbilstoši 8.pielikuma formai. Saskaņā ar konkursa nolikuma 4.3.6.apkšpunktu līgumcenu vienam gadam aprēķina šādi: vienas dienas cena bez PVN vienam izglītojamam reizināta ar kopējo (maksimālo) izglītojamo skaitu, kuriem pusdienas apmaksā pašvaldība, reizināta ar 185 (viens simts astoņdesmit piecas – mācību dienu skaits vienā mācību gadā), aprēķinātās summas saskaitāmas kopā.

Savukārt saskaņā ar konkursa nolikuma tehnisko specifikāciju iepirkuma 1.daļu brīvpusdienas tiek piešķirtas skolēniem no 1.-9.klasei, kopā 560 audzēkņiem.

Atbilstoši konkursa nolikuma 4.2.punkta „Tehniskais piedāvājums” 4.2.2.apakšpuntam pretendentam jāiesniedz darba organizācijas apraksts, kurā norādīts kā tiks nodrošināta Tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpilde pakalpojumu izpildes vietā, t.sk., 1 (viena) 20 dienu ēdienkarte komplekso pusdienu komplektam 1.-4. klašu izglītojamo grupai, kas sagatavota saskaņā ar konkursa nolikuma 2.pielikuma formu „Ēdienkartes un tehnoloģiskās kartes.

Vienas dienas ēdienkarte viena izglītojamā ēdināšanai: izglītojamie no 1. līdz 4. klasei; 1-20 dienas”

„…cik skolēni mācās katrā no izglītības iestādēm? Vidusskolā cik un cik ģimnāzijā, lai precīzi varētu uzrakstīt darbiniekus, kuri katrā iestādē strādās.
Un vai mēs pareizi saprotam ēdiens būs gatavo Skolas ielā 10, bet jāved arī uz Skolas ielu 12?”

Ņemot vērā, ka konkursa nolikuma 1.pielikums „Tehniskā specifikācija iepirkuma 1.daļai „Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Gulbenes vidusskolā un Gulbenes novada valsts ģimnāzijā”” paredz, ka abām izglītības iestādām ir viens ēdināšanas bloks, t.sk., gan virtuve, gan ēdamzāle, nav būtisks skolēnu sadalījums pa izglītības iestādēm, bet gan skolēnu skaits pa klasēm, kas atbilstoši ir norādīts konkursa nolikuma 1.pielikumā „Tehniskā specifikācija iepirkuma 1.daļai „Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Gulbenes vidusskolā un Gulbenes novada valsts ģimnāzijā”” „Gulbenes vidusskolas un Gulbenes novada valsts ģimnāzijas ēdnīcas darba organizācijas apraksts”.

Ņemot vērā, ka abas izglītības iestādes ir savienotas ar starpbūvi, kurā atrodas ēdināšanas bloks, ēdienu gatavo šajā korpusā uz vietas, tas nav jātransportē.

Jautājums

Atbilde

[1] kas ar Nolikuma 9.pielikuma 3.7.apakšpunktā ietvertajiem vārdiem ”izglītības iestādes noteiktā norēķinu kārtību” ir saprotams. Vai izglītības iestāde ir tiesīga noteikt, un saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem Izpildītājam norēķinu kārtību?

Konkursa nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” 3.7.punkts paredz, ka par Izpildītāja sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem netiek segti no valsts un pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem, samaksu veic izglītojamais vai tā likumīgais pārstāvis skaidrā naudā Pakalpojuma saņemšanas vietā vai arī bezskaidras naudas norēķinu veidā saskaņā ar izglītības iestādes noteikto norēķinu kārtību.

Izglītības iestāde var ierosināt apmaksas kārtības noteikšanu savā iestādē, taču to apstiprina ar novada domes lēmumu.

[2] Nolikuma 9.pielikuma 4.1.9.apakšpunkts paredz Izpildītājam pienākumu nodrošināt kvalitatīvu un nekaitīgu dzeramā ūdens pieejamību bez maksas. Skaidrot, kāds normatīvais regulējums šādu pienākumu paredz? Vai šī norma uzliek pienākumu Izpildītājam par saviem līdzekļiem slēgt pakalpojuma līgumu ar trešo personu par ūdens piegādi un attiecīgu statīva nomu uz Izpildītāja rēķina? Pozitīvas atbildes gadījumā skaidrot šī punkta samērīgumu (pakalpojuma saņēmēja skaita attiecību) ar Izpildītāja finansiālo slogu.

Atklāta konkursa 1.pielikuma „Tehniskā specifikācija. „Vispārīgās prasības”” 1.1.14.punkts paredz, ka pretendentam jānodrošina kvalitatīva un nekaitīga dzeramā ūdens pieejamību bez maksas. Tāpēc šāds pienākums ir iekļauts arī konkursa nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” 4.1.9.apakšpunktā.

Publisko iepirkumu likuma 17.panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības.

Izrietoši savu vajadzību formulēšana ir pasūtītāja prerogatīva, tādējādi pasūtītājam ir tiesības izvirzīt iepirkuma procedūras dokumentos savām vajadzībām atbilstošas prasības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 36.punktu dzeramajam ūdenim mācību iestādē jāatbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.

Ar dzeramo ūdeni nav jāsaprot rūpnieciski iepakota ūdens nodrošināšana, ja izglītības iestādē ir pieejams obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošs krāna vai vārīts dzeramais ūdens. Līdz ar to pasūtītāja ieskatā tā nav nesamērīga prasība, jo īpaši, ja dzeramais ūdens pretendentam jānodrošina tikai ēdnīcas telpās.

[3] Nolikuma 9.pielikuma 4.1.20.apkšpunktā un 8.4.apakšpunktā tiek lietots termins „patērētāja manta”. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma tvēruma, patērētās ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Ievērojot minēto, skaidrot, kas Nolikuma 9.pielikuma minēto punktu izpratnē var tikt uzskatīta par patērētāja mantu.

Publisko iepirkumu likuma ietvarā pasūtītājs ir pircējs jeb persona, kas pērk preci vai pakalpojumu sev pašam vai kādam citam. Savukārt patērētājs – persona, kas ir preces/pakalpojuma gala rezultāta lietotājs.

Ņemot vērā, ka ēdināšanas pakalpojuma gala saņēmējs ir fiziska persona (skolnieks, viņa vecāks vai skolas personāls), attiecīgi uz šim personām ir attiecināms Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas, kuras iepirkuma līguma Izpildītājam ir saistošas.

Izrietoši, termins „patērētāja manta” attiecināms uz tām fiziskajām personām, kuras ir patērētāji jeb pakalpojuma gala rezultāta saņēmēji.

[4] Nolikuma 6.6. punkts noteic, ka Pakalpojuma neatbilstību Līguma noteikumiem un kvalitātes prasībām apliecina [..] arī Pasūtītāja sastādīts akts, kuru paraksta vismaz divas Pasūtītāja pilnvarotās personas un Izpildītāja Pārstāvis. Skaidrot, kā Pasūtītājs bez kontrolējošās institūcijas palīdzības var konstatēt, piemēram, neatbilstošas kvalitātes prasības? Ja Pasūtītājs ir domājis piesaistīt kontroles ietvaros speciālistus, Līgumā tam ir jābūt atrunātam.

Nolikuma 6.6.punkts nosaka ārvalstīs reģistrētu pretendentu pārbaudes kārtību attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma 39.1 pantā noteiktajām prasībām.

Savukārt, ja iespējamais pretendents ar nolikuma 6.6.punktu ir domājis atklāta konkursa nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” 6.6.punktu, tad pasūtītājs var skaidrot, ka atklāta konkursa 1.pielikuma „Tehniskā specifikācija. „Vispārīgās prasības”” 1.1.30.apakšpunkts nosaka, ka skolas direktors (-e) un iestādes medicīnas māsa ir tiesīgi kontrolēt produktu un ēdienu kvalitāti, porciju apjomu, kā arī ēdiena pasniegšanas kultūru, noslēgtā ēdināšanas pakalpojumu līguma izpildi, savukārt 1.1.31.apakšpunkts nosaka, ka līguma izpildes laikā, lai kontrolētu produktu un ēdienu kvalitāti, var tikt izdarīti kontrolpirkumi. Izrietoši, šādas tiesības ir iekļautas arī atklāta konkursa nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” noteikumos.

Publisko iepirkumu likuma 17.panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības.

Izrietoši savu vajadzību formulēšana ir pasūtītāja prerogatīva, tādējādi pasūtītājam ir tiesības izvirzīt iepirkuma procedūras dokumentos savām vajadzībām atbilstošas prasības.

[5] Nolikuma 9.pielikuma 6.7. punkts un no tā izrietoši apakšpunkti noteic līgumsodus un to apmērus. Ņemot vērā to, ka katras nozares kontrolējošās institūcijas, tajā skaitā, arī Pasūtītāja kompetenci, tiesības un pienākums noteic speciālais normatīvais akts, taču nav saprotams, uz kāda normatīvā akta pamata Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt līgumsodu, tajā skaitā tā apmēru 9.pielikuma izpratnē. Turklāt sodu, piemēram, par kāda normatīvā akta pārkāpumu var uzlikt kontrolējošā institūcija (Pārtikas veterinārais dienests) procesa ietvaros, bet vai par to pašu, par ko jau ir sodīts Izpildītājs, atkārtotu sodu, kas 9.pielikuma attiecīgajā punktā definēts kā līgumsods, var piemērot Pasūtītājs? Līgumsoda nosacījumi ir vērtējami kritiski, ņemot vērā to, ka ne visu bez kontrolējošo institūciju klātbūtnes ir spējīgs konstatēt Pasūtītājs vienpersoniski (Pasūtītāja sastādīts akts).

Vienlaikus nepieciešams skaidrojums par to, ka 6.7.apkašpunkta nosacījumu neizpilde var radīt Pasūtītājam zaudējumus.

Publisko iepirkumu gadījumā pasūtītājs darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi.

Atklāta konkursa nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” 6.7. punkts un no tā izrietoši apakšpunkti nosaka nevis attiecīgās nozares kontrolējošās institūcijas, piemēram, Pārtikas veterinārā dienesta, piemērojamos sodus administratīvo pārkāpumu gadījumā, bet gan pasūtītāja Civillikumā noteiktās tiesības piemērot līgumsodu gadījumos, ja tiek konstatēts iepirkuma rezultātā noslēgtā civiltiesiskā līguma pārkāpums.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantā noteikto līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Turklāt, Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam. Izrietoši, līgumsods ir viens no saistību tiesību pastiprinājuma veidiem, ko pasūtītājs var izmantot, lai izpildītājs godprātīgi izpildītu noslēgtā iepirkuma līguma mērķi, proti, nodrošinātu pienācīgā kvalitātē skolēnu ēdināšanas pakalpojumu.

Pasūtītājam zaudējumi var rasties, gadījumā, ja izpildītāja saimniecisko darbību aptur kontrolējošā institūcija, kā rezultātā pasūtītājam ir nepieciešamība iegādāties ēdināšanas pakalpojumus no trešās personas par brīvu tirgus cenu.

[6] Nolikuma 9.pielikuma 6.8.1.apakšpunkts noteic, ka Pasūtītājs var prasīt līgumsodu 10% apmērā no Līguma 3.3.punktā minētās līgumcenas, ja pirms Līguma darbības termiņā beigām Izpildītājs vienpusēji izbeidz Līgumu. Savukārt minētā pielikuma 8.9.punts paredz pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot Izpildītājam ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu saistītos zaudējumus un neiegūto peļņu [..], ja līguma izpilde kļūst neiespējama Pasūtītāja neatkarīgu ārēju apstākļu, t.sk., valsts vai pašvaldības lēmuma rezultātā. Ņemot vērā to, ka Līgums, kas tiek slēgts starp Pasūtītāju un Izpildītāju, ir uzskatāms par terminētu līgumu, skaidrot Pušu nevienlīdzīgos nosacījumus Līguma vienpersoniskas atkāpšanas gadījumos. Vienlaikus nepieciešams skaidrojums Nolikuma 9.pielikuma 8.10.punktam, kas minētā pielikuma izpratnē ir uzskatāmas par „maksājumu saistībām".

Ēdināšanas pakalpojums kā tāds, kā arī ar to saistītā apmaksa iepirkumā, tiek veikta pamatojoties uz ārējiem normatīviem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr.1206 „Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādēs skolēnu ēdināšanai”, Gulbenes novada domes 2012.gada 23.augusta noteikumi Nr.3 „Par pusdienu izdevumu segšanu Gulbenes novadā esošo pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bērniem, skolēniem un audzēkņiem un ārpus Gulbenes novada esošo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri deklarēti Gulbenes administratīvajā teritorijā”. Iepriekš minēto normatīvo aktu spēkā esamības nodrošināšana iepirkuma līguma darbības laikā nav pasūtītāja kompetence, izrietoši, pasūtītājs nevar nodrošināt to spēkā esamību, kā arī uzņemties atbildību par likumdevēja pieņemtajiem lēmumiem.

Attiecīgi atklāta konkursa nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” 8.9.punkts vērtējams kā pasūtītāja atkāpšanās no līguma izpildes, pamatojoties ar nepārvaramas varas apstākļiem. Tāpēc atbilstoši Civillikuma 1773.panta regulējumam zaudējumi, kas radušies saistībā, nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos vērtējami kā nejauši, un saskaņā ar Civillikuma 1774.pantu nav atlīdzināmi.

Ar „maksājumu saistībām” nolikuma 9.pielikuma „Ēdināšanas pakalpojuma līguma projekts” 8.10.punktā saprotami maksājumi (rēķinu apmaksa), kuru maksājuma termiņš pusēm ir iestājies, bet līguma izbeigšanas dienā vēl nav veikts.

[7] Nolikuma 10.pielikuma 3.6.2.apakšpunkts noteic pienākumu Nomniekam veikt maksu par siltumenerģiju proporcionāli iznomāto telpu platībai atbilstoši siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēju tarifiem. Skaidrot, kā Iznomātājs varēs sastādīt rēķinu proporcionāli iznomāto telpu platībai, ja attiecīgās telpas nebūs aprīkotas ar skaitītājiem. Turklāt nav pieļaujama situācija, kad Izpildītājam ir pienākums segt siltumenerģiju proporcionāli iznomāto telpu platībai, ja, piemēram, kādā no telpām siltums ir nogriezts. Vienlaikus sniegt skaidrojumu, vai ar šo apakšpunktu proporcionālais sadalījums ir domāts no visas ēkas, kurā attiecīgās telpas atrodas?

Iznomātājā objektā siltumenerģiju piegādā SIA „Vidzemes Enerģija” par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto tarifu, kas šobrīd ir 55,71 EUR/MWh. Ņemot vērā, ka atklāta konkursa nolikuma 1.pielikumā „Tehniskā specifikācija” norādītajai ēkai ar kadastra apzīmējumu 50010020060006001 atbilstoši tehniskajam projektam ir paredzēts viens siltumenerģijas skaitītājs, jo būve ir projektēta kā viena apkures saņemšanas zona, iznomāt paredzētajām telpām nav atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju. Līdz ar to, iznomātājs maksu par piegādāto siltumenerģiju noteiks, sadalot visai ēkas apkurei patērēto samaksu proporcionāli iznomātajai platībai. Cita starpā 2002.gada 27.decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumu Nr.610 ”Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 2.pielikums nosaka, kādai ir jābūt gaisa temperatūrai izglītības iestādes telpās. Līdz ar to veikt siltuma „nogriešanu” nomnieks var līdz likumdošanā noteiktajām robežām. Turklāt arī siltuma „nogriešanas” gadījumā atsevišķās telpās ir stāvvadi, kur tehniski pilnībā izslēgt siltumenerģijas padevi nav iespējams.

[8] Nolikuma 10.pielikuma 3.7.punkts paredz to, ka rēķinā Iznomātājs norāda Nomnieka izmantoto komunālo pakalpojuma veidu [..]. Lūdzu skaidrot, kādi komunālo pakalpojumu veidi, ko Iznomātājs izmanto, varētu tikt norādīti Nomnieka rēķinā.

Komunālo pakalpojumu veidi, par kuriem iznomātājs izrakstīs rēķinus nomniekam ir norādīti atklāta konkursa nolikuma 1.pielikuma „Tehniskā specifikācija” 1.4.punktā.

[9] Nolikuma 10.pielikuma 3.9.punkts uzliek Nomniekam par pienākumu maksāt nodokļus, nodevas un citus maksājumus pēc Iznomātāja vai pašvaldības kompetentās iestādes piestādītajiem rēķiniem. Skaidrot, kas minētā pielikuma punkta izpratnē ir domāts ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem.

Pienākumu maksāt nodokļus un nodevas uzliek likumdošanā noteiktā kārtībā. Piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.pants „ Ar nodokli apliekamie darījumi” uzskaita, kādiem darījumiem tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Cita starpā ar šo nodokli tiek aplikti pakalpojumi, kas saistīti ar lietu nomu, proti, nomniekam ir pienākums maksāt piemēroto, iznomātāja nodokļu rēķinā norādīto nodokli.

Jēdzienu „nodoklis” un „nodeva” skaidrojums ir sniegts likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

[10] Nolikuma 10.pielikuma 4.4.punkts noteic Nomniekam pienākumu par saviem līdzekļiem reizi pusgadā nodrošināt Nomas objektā esošo tauku uztvērēju tīrīšanu [..]. Skaidrot, kā Nomnieks var uzņemties minētā pielikuma punktā paredzēto saistību, ja Nomniekam nav atsevišķs līgums ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju.

No atklāta konkursa nolikuma 10.pielikuma „Nomas līgums” 4.4.punkta izriet, ka nomniekam pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklātā konkursā un nomas līguma parakstīšanas ir pienākums noslēgt līgumus ar uzņēmējiem, kuri sniedz attiecīga veida pakalpojumus, proti, veic tauku uztvērēju tīrīšanu un vēdināšanas nosūces sistēmas apkopes, kā arī pašam nomniekam jāapmaksā ar šiem pakalpojumiem saistītie izdevumi.

[11] Nolikuma 10.pielikuma 4.6.punkts uzliek Nomniekam pienākumu par saviem līdzekļiem pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi ceturksnī nodrošināt Nomas objektā deratizācijas un dezinsekcijas pasākumu veikšanu. Skaidrot minētā punkta iekļaušanu līgumā, ņemot vērā to, ka jautājums par deratizācijas un dezinsekcijas pasākumu veikšanu ir atrunāti paškontroles plānā.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām savu vajadzību formulēšana ir pasūtītāja prerogatīva, tādējādi pasūtītājam ir tiesības izvirzīt iepirkuma procedūras dokumentos savām vajadzībām atbilstošas prasības. Deratizācijas un dezinfekcijas pasākumu periodiskumu pasūtītājs ir noteicis atklāta konkursa nolikuma 10.pielikuma „Nomas līgums” 4.6.punktā, un tas ir saistošs visiem iepirkuma procedūras pretendentiem. Turklāt, pretendentam ir iespēja šādu kārtību ietvert paškontroles plānā.

[12] Skaidrot Nolikuma 10.pielikuma 4.10.punkta vārdu „pilna atbildība”, 5.1.4.apakšpunkta vārdu „Nomnieka darbības", 5.1.5.apakšpunkta vārdu „Līguma neizpildīšana ir ļaunprātīga” tvērumu.

Atklāta konkursa nolikuma 10.pielikuma „Nomas līgums” 4.10.punktā ar vārdiem „pilna atbildība” saprotama gan juridiska, gan materiāla atbildība.

Tiesīgi noslēgts līgums ir saistība. Savukārt saistība ir pienākums izpildīt to, ko viena puse ir parādā otrai. Izpildīšana nozīmē darīt to, kas izriet no saistības, savukārt nepildīšana ir jebkura neveiksme izpildīt, neatkarīgi no tā, vai attaisnojami vai nē. Izrietoši „ļaunprātība” ir neattaisnojama līguma nepildīšana.

[13] Skaidrot, cik plaši ir tulkojami Nolikuma 10.pielikuma 4.13.punktā vārdi „saimnieciskajā darbībā trešo personu” minētā pielikuma kontekstā. Vai uz saimnieciskās darbības trešajām personām, ar kurām Izpildītājam ir noslēgti līgumi par pakalpojuma sniegšanu, arī ir attiecināmas, proti, atkritumu savācējs, kas nodara ēkai bojājumus, atbildība par to ir jāuzņemas Nomniekam?

Atklāta konkursa nolikuma 10.pielikuma „Nomas līgums” 4.13.punktā ar vārdiem „saimnieciskajā darbībā trešo personu” ir saprotamas personas (fiziskas/juridiskas), kurām būs noslēgti līgumi par pakalpojuma vai preču piegādātāji, bez kuriem nav iespējama ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma līguma un nomas līguma izpilde.

[14] Skaidrot, kas Nolikuma 10.pielikuma 5.1.6.apakšpuntā ir saprotams citām Līgumā noteiktām saistībām.

Atklāta konkursa nolikuma 10.pielikuma „Nomas līgums” 5.1. punkts un tā apakšpunkti nosaka gadījumus, kad iznomātājam ir tiesības vienpusēji izbeigt nomas līgumu. Cita starpā 5.1.6.apakšpunkts, nosaka izpildītāja tiesības izbeigt līgumu gadījumos, ja nomnieks nepilda jebkuras nomas līgumā noteiktās saistības.

[15] Skaidrot, kādos gadījumos var iestāties Nolikuma 10.pielikuma 5.9.puntā norādīta situācija, ņemot vērā to, ka ēkā tiek nomātas konkrētas telpas.

Atklāta konkursa nolikuma 10.pielikuma „Nomas līgums” 5.9.punktā ir izsmeļoši skaidrota situācija par attiecīgu gadījumu, līdz ar to papildus skaidrojums pasūtītāja ieskatā nav nepieciešams.

Jautājums

Atbilde

„…lūdzu precīzi uzrakstīt cik mācās audzēkņu 1.-4. klase un cik mācās 5.-12. klase, lai mēs varētu pareizi sastādīt finanšu piedāvājumu…”

Kopējais skolēnu skaits pa klašu grupām:

1.– 4.klase         280

5. – 9.klase         280

10.-12.klase       140