Publicēts: 08.11.2022.
(07.03.1947 – 05.05.2015)
att

“Katru rītu viņa iesāk jaunu dienu, tumsu ap mums kliedējot. Un tumsa godbijīgi atkāpjas. Viņa ir gaismas spēka fatāliste. Austra. Viņa nevar citāda būt.”

(No laikraksta “Dzirkstele” sveiciena Austrai Veikšānei dzimšanas dienā)

Balvu pusē dzimusī mākslas maģistre, kordiriģente un pedagoģe Austra Veikšāne 43 sava mūža gadus veltījusi Gulbenes rajona un novada bērnu un sabiedrības muzikālās izglītošanas darbam. Kopš 1978.gada vadījusi Gulbenes Mūzikas skolu. Daudz sava laika, talanta un degsmes Austra Veikšāne ieguldīja kora mūzikas jomā. Bija diriģente zēnu korim, Gulbenes skolotāju korim un virsdiriģente Gulbenes rajona apvienotajam korim. Rada laiku darboties Gulbenes Rotari kluba aktivitātēs, novada Kultūras komisijā. Par nesavtīgo darbu savas zemes labā  1998.gada aprīlī Austra Veikšāne apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2004.gadā – ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Austras Veikšānes dzimtas saknes meklējamas Balvu pusē, Tutinavas ciema “Brīvzemnieku” mājās. Viņas vecāki – vienkārši lauku cilvēki. Austra atceras, kā tētis viņai bērnībā mācījis tautasdziesmas, bet mamma abas savas meitas vienmēr virzījusi uz gaismu, uz izglītību. Tās pamatus guvusi, septiņus gadus mācoties Balvu 1.vidusskolā un divus gadus jaundibinātajā Balvu Mūzikas skolā. Tam sekojuši četri mācību gadi Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, pēc kuras beigšanas divi gadi nostrādāti Žīguros par mūzikas skolotāju.

Tad Austra dodas uz Rīgu, lai iestātos Latvijas Valsts konservatorijā. Starts ir sekmīgs, un tam seko pieci klātienes mācību gadi Mūzikas pedagoģijas nodaļā. Tās ir studijas Daumanta Gaiļa un Imanta Cepīša vadībā, darbs ar mācību kori un dziedāšana Gido Kokara vadītajā Tautas korī “Daile”. Redzesloku papildina Rīgas koncertdzīve ar tās spilgtākajiem iespaidiem – Alfrēda Kalniņa “Baņutas” pēdējo iestudējumu, franču simfoniskā orķestra koncertiem un daudzkārtēju gremdēšanos kamerkora “Ave sol” dziedājumā. Ar tādu bagāžu Austra Veikšāne kopā ar savu dzīvesbiedru Donātu, novadnieka Gido Kokara mudināti, 1972.gadā ieradās Gulbenē. Kā pati Austra apgalvojusi, tad saites, ar kurām sieta pie Gulbenes, esot stipras: vectēva sencis esot bijis barona dārznieks, arī mamma nākusi Gulbenes puses.

“Sākumā Austra Veikšāne bija direktora vietniece, bet kopš 1978.gada – Gulbenes Mūzikas skolas direktore un zēnu kora diriģente. 1999.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi Mākslas maģistra grādu mūzikas pedagoģijā. Maģistra darba tēma – “Mūzikas skolas loma Gulbenes dzīvē”. Tāpat šajā gadā viņa papildinājusi savas zināšanas starptautiskos tālākizglītības kursos Prāgā un ieguvusi sertifikātu kā zēnu kora diriģente un sertifikātu kā mūzikas skolas direktore Diseldorfā, Vācijā.

Mūzikas skolā tika dibināti jauni kolektīvi – zēnu koris, pūtēju orķestris, kamerorķestris, vijolnieku ansamblis, akordeonistu ansamblis, dažādi kameransambļi. Darbojās pedagogu vokālais ansamblis. Direktores Austras Veikšānes vadībā  1979.gadā tika atvērta zēnu kora klase.  Sirsnības, liela darba un, neapšaubāmi, mīlestības pilns, bija laiks ar Gulbenes Mūzikas skolas zēnu kori. Rezultātā republikas zēnu koru skatēs četras reizes iegūta pirmā un trīs reizes otrā vieta. Koris bijis visu republikas zēnu koru salidojumu un Skolēnu dziesmu svētku dalībnieks. Ar zēnu kori piedalījusies neskaitāmos pasākumos un konkursos, koncertējusi ārvalstīs: Zalcburgā 1998.gadā, Gapā 1999.gadā.”

Daudz radošu panākumu saistās ar periodu, kad Austra Veikšāne bija Gulbenes Skolotāju kora diriģente. Koris piedalījies konkursā Čehijā (Novy Bor iegūta III vieta, 1993); dziedājis Itālijā, Tolentino polifonās mūzikas festivālā (1994), bijis koncertturnejā pa Dāniju (1994), piedalījies konkursā Velsā, Langolenā IV vieta (1995), konkursā „Oskarshams Choir” Zviedrijā (1997), F.Šūberta festivālā „Summer stage” Vīnē, Austrijā (1997), koncertturnejā Vācijā, Čehijā (1997), Itālijā (2001).

80.,90.-tajos gados bezgala nozīmīgi bija Mūzikas skolas organizētie komponistu autorkoncerti. Austra priecājās par to, ka Gulbenē ir izveidojies nopietnās  mūzikas cienītāju loks, ka mūzikas koncerti tiek kupli apmeklēti. Viņa bija pārliecināta, ka mūzika cilvēkā var atraisīt gaišo un vienot cilvēkus. Spēcīgākais balsts visu šo pasākumu organizēšanā bija dzīvesbiedrs Donāts. Dziļas un noturīgas bija  abu veidotās  attiecības ar novadniekiem – izcilajiem kordiriģentiem – Imantu un Gido Kokariem. Vienmēr ar koncertu ciklu, svinīgu noslēguma pasākumu un absolventu tikšanos tika svinētas nozīmīgās skolas jubilejas. 

“Mūzikai ir pakārtota visa mana dzīve. Citādāk es to neprotu dzīvot,” tā savu mūžu vērtēja  gaišā, inteliģentā Gulbenes novada kora mūzikas leģenda, kultūras personība, pedagoģe un Latvijas patriote – Austra Veikšāne.

Avoti: