Publicēts: 08.11.2022.
(02.07.1874 – 01.11.1970)
att

Druvēnietis Jūlijs Straume ir viens no pašiem izcilākajiem 20.gadsimta latviešu lietišķās mākslas meistariem. Mazliet žēl, ka lielākā Jūlija Straumes jaunrades mantojuma daļa atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā, nevis Latvijā. Tā lēmis liktenis, liekot viņam 16 mūža gadus pavadīt Kaukāzā, projām no savas dzimtenes.

Bet dzimis viņš ir Druvienā, “Ķempju” mājās 1874.gadā. Skolojies Tirzā un  Mītavas (šodien Jelgava) pilsētas Aleksandra skolā. Profesionālo izglītību ieguvis tolaik pašā respektablākajā lietišķās mākslas mācību iestādē - Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kas atradās Sanktpēterburgā. Par izcilību mācībās ieguvis stipendiju un līdz ar to iespēju vēl trīs gadus (1905 – 1907)  pēc studijām papildināt savas prasmes tekstilmākslā Parīzē. Kopā ar mācībām Sanktpēterburgā šo laiku līdz 1907.gadam varam uzskatīt par viņa jūgendstila periodu. No šī laika saglabājušies mākslinieka darinātie meti flīzēm, tapetēm, salvetēm un dekoratīvajiem audumiem. Parīzē viņš sastopas ar savu nākamo sievu Augustu Rongvo.

Patiesi žēl, ka studijās apgūto neizdevās likt lietā Latvijā. Pēc neveiksmīgiem darba meklējumiem dzimtenē Jūlijs Straume pieņem Krievijas Zemkopības ministrijas piedāvājumu darbam Kaukāza Mājamatniecības komitejā. Ar ko viņš šajā institūcijā nodarbojās? Jūlijs Straume vadīja mākslas nodaļu un kopā ar citiem māksliniekiem kolekcionēja zīmējumus, metālizstrādājumus un citas mākslas vērtības no visa Kaukāza. Ekspedīciju laikā zīmēja senus ieročus, traukus, kā kristiešu, tā arī musulmaņu senās freskas un daudz ko citu, lai piedāvātu tautas mākslas darbus kā paraugus meistariem, kuri savās darbnīcās auda, šuva, izšuva, kala un no māla veidoja lietas tirdzniecībai gan pašā Gruzijā, gan ārzemēs. Gruzijas Lietišķās mākslas muzejā šodien ir vairāk nekā 500 priekšmetu, kurus ir radījis Jūlijs Straume, viņa skices un zīmējumi veido muzeja zelta fondu. Jūlijs Straume tiek uzskatīts par šī muzeja radītāju un pirmo Gruzijas dizaineri. Viņa ieguldījums novērtēts, 1916.gadā abiem ar sievu piešķirot Tbilisi goda pilsoņu statusu.

Laikā no 1921. līdz 1923.gadam viņš pildīja Latvijas vice-konsula pienākumus Gruzijā. Tā kā 1922.gadā vardarbīgi tika veikta Gruzijas piespiedu sovjetizācija un izdots rīkojums par ārvalstu pilsoņu deportāciju un viņu īpašumu konfiskāciju, J.Straume darīja visu, lai palīdzētu saviem tautiešiem izbraukšanas dokumentu noformēšanā.

1923.gadā Straume atgriežas dzimtenē, strādā par skolotāju un pasniedzēju dažādās Rīgas skolās, māca bezdarbniekus, vēlāk arī cietumnieces, aust paklājus, bet īpaši viņu te neviens negaida. Viņš atdāvina Latvijas Valsts mākslas muzejam savu unikālo Aizkaukāza tautu audumu zīmējumu kolekciju. Līdztekus pedagoga darbam nododas arī jaunradei. Šajos gados tapuši vairāki simti paklāju kompozīciju meti. Pēc viņa zīmējumiem izgatavotas tekstilijas interjeriem Latviešu biedrības namā, Ķemeru sanatorijā un citviet. Straume ir vienīgais nopietni vērtējamais Kaukāza tekstiliju pazinējs Latvijā, viņš aizrautīgi studē latviešu tautas mākslu un iespējas Austrumu aušanas tehniku izmantot arī Latvijas apstākļos, bet lietišķās mākslas  vadošā līnija attīstījusies citādā ievirzē, tādēļ Straumes centieni lielā mērā paliek bez atbalsta, neraugoties pat uz starptautiskajās izstādēs iegūto atzinību (zelta medaļa Parīzē 1925.gadā).

Mīlestību pret Gruziju un kaukāziešu mākslu viņš saglabāja visu mūžu. Pēdējos savas dzīves gados mākslinieks dzīvoja trūkumā, un tieši viņa gruzīnu draugi un bijušie kolēģi palīdzēja viņam, iegādājoties vairākus viņa darbus un apciemojot Rīgā.

Avoti: