Publicēts: 08.11.2022.
(06.02.1950 – 01.10.2015)
att

Lai arī dzimis un skolas solā sēdējis Neretā, savu 42 gadus ilgo darba mūžu Nikolajs Stepanovs ir nesavtīgi atdevis Gulbenes rajona, pilsētas un novada cilvēkiem. Būdams pedagogs pēc izglītības, savu profesionālo karjeru iesācis kā matemātikas un fizikas skolotājs Rēveļu astoņgadīgajā skolā, pēc gada kā šīs pašas skolas direktors, bet visu turpmāko mūža posmu bijis Gulbenes rajona un novada vadošo darbinieku pulkā: strādājis gan par Gulbenes rajona Tautas izglītības nodaļas vadītāju, gan ticis ievēlēts par Gulbenes Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju, Atmodas laikā aktīvi iesaistījies Tautas frontes darbā, ticis ievēlēts arī par Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāju. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Nikolajs Stepanovs vairākkārt ieņēmis domes vadītāja amatu  Gulbenes pašvaldībā. “Sabiedrības dvēsele, harizmātiska personība, diplomātijas paraugs, radošs, saprotošs, atsaucīgs, Latvijas sabiedrībā plaši pazīstams cilvēks” – tā Nikolaju Stepanovu raksturo Gulbenes novada ļaudis. Viņa nopelni novada attīstības veicināšanā novērtēti ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni.

Nikolaja Stepanova dzimtā puse ir Aizkraukles rajona Neretas ciems. Bērnība – kā jau lielai daļai tā laika lauku puišiem: ziemā mācības Neretas vidusskolā, vasarā darbs kolhoza laukos pie siena, pie biešu ravēšanas.  Pie darba nav skubināms, tāpēc pusaudža gados nopelna sev gan velosipēdam, gan vēlāk, protams, ar vecāku atbalstu, arī kārotajam motociklam. Vidusskolas gados Nikolajs aktīvi iesaistās skolas sabiedriskajā dzīvē: ir klases vecākais, aizraujas ar sportu, īpaši piesaista volejbols, dejo vidusskolas deju kolektīvā, no vecākā brāļa iemācās spēlēt klarneti un saksofonu tādā līmenī, ka tiek pieņemts vidusskolas pūtēju orķestrī.

Pēc vidusskolas absolvēšanas 1968.gadā nākas izšķirties starp divām iespējām – studijām Rīgas Civilās Aviācijas institūtā, kur pēc nokārtotiem eksāmeniem tiek uzņemts kandidātos, un mācībām Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas-matemātikas fakultātē. Galīgā izvēle ir par labu pēdējam. Arī studentu saimē Nikolajs turpina attīstīt savus skolas laika hobijus:  spēlē volejbolu institūta un Daugavpils pilsētas komandā “Ķīmiķis”, spēlē institūta orķestrī, dejo tautas deju ansamblī “Laima”. Paralēli studijām, sportam un aktīvai sabiedriskajai darbībai Nikolajs iekārtojas darbā par Fizikas-matemātikas fakultātes mašīnmācības kabineta meistaru. Naudiņa lieti noder, jo studiju gados turpat universitātē satiek savu nākamo dzīvesbiedreni Valentīnu.

Pirmā darba vieta 1975.gadā pēc Daugavpils pedagoģiskā institūta beigšanas abiem ar Valentīnu ir Rēveļu astoņgadīgā skola. Jaunais skolotājs ātri tiek pamanīts, novērtēts viņa pedagoģiskais talants un spēja strādāt ar pašatdevi, tā ka pēc diviem gadiem rajona vadība viņam uztic šīs skolas direktora pienākumus, vēl vairāk –  1976.gadā viņam tiek piedāvāts vadīt visu rajona Tautas izglītības nodaļu.  Deviņos darba gados Nikolajs Stepanovs pierādīja savu prasmi mērķtiecīgi izvērtēt izglītības attīstības perspektīvas, ieguva nedalītu cieņu rajona skolu direktoru, pedagogu, skolēnu, vecāku vidū.  Viņš veicināja sadarbību gan ar pārējām Latvijas skolām, gan smēlās labās prakses piemērus citu valstu darba pieredzē.

Kopš 1984.gada Nikolajs Stepanovs kļūst par rajona, vēlāk novada līmeņa galveno vadītāju (sākumā Tautas Deputātu Padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, tad Gulbenes rajona TDP priekšsēdētāju, Gulbenes rajona padomes izpilddirektoru, Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāju). Latvijas Atmodas laikā viņš bija tautfrontiešu Gulbenes nodaļas pirmajās rindās un kopīgajai tautas kustībai pievienoja savu artavu, lai Latvija atkal kļūtu neatkarīga.

Kā novada dzīves vadītājam Nikolajam Stepanovam bija apbrīnojamas darbaspējas, prasme pārredzēt darāmo darbu kopumu. Viņš  zināja cilvēkus, pagastu problēmas un spēja saskatīt risinājumus. Viņš vienmēr rūpējās par izglītības, kultūras, sporta un citu iestāžu attīstību, veidojot plašu sadarbību starp dažādām organizācijām, ministrijām un ārvalstīm, sekoja līdzi visiem procesiem, vienmēr bija lietas kursā par visu, kas notiek, zināja gan ejamos, gan atkāpšanās ceļus. Pats  mēdza teikt: “Strādājot šajā darbā, esot politikā, visu daru ar maksimālu atdevi. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas neprot strādāt ar pusapgriezieniem. Vai nu risināt un padarīt plānoto līdz galam, vai nesākt nemaz.” 2009.gadā N.Stepanovs kļuva par Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētāju, paralēli pašvaldību vēlēšanās saņemot arī vietējās sabiedrības uzticību – darboties kā Gulbenes novada deputātam.

Un tiešām – viņa vadībā Gulbenes rajons, pilsēta un novads attīstījās, kļuva par teritoriju ar sakārtotu infrastruktūru. Ne velti 1999.gadā LTV programmas “Province” rīkotajā pašvaldības vadītāju konkursā, kas noritēja 3 posmos, uzvarētāja tituls un galvenā balva – krēsls – atceļoja uz Gulbeni. Un tas vislielākajā mērā bija Nikolaja Stepanova nopelns. Bet pats viņš vienmēr mēdza atsaukties uz novada ļaudīm, viņu gaišajiem prātiem un lepojās ar padarītajiem darbiem. “Ja runā par Bukiem, tad zina, ka viņi nāk no Gulbenes, kad runā par mazbānīti – tad zina, kas tas ir Gulbenē, kad augstākā līga spēlē futbolu, tad rēķinās ar gulbeniešiem, kad stāsts ir par teātriem, tad zina, ka šeit ir ļoti spēcīgs amatieru teātris. Mums ir tik daudz slavenu novadnieku – Antra Liedskalniņa, Kārlis Sebris, brāļi Kokari – šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Tāpēc es ar pārliecību saku – Gulbene ir gaišs un skaists novads.”

Avoti: