“Meklējiet rakstos!”
( J.Misiņš)
Tirzas pagasta “Krācēs” kārts šūpulis izcilākajam latviešu grāmatniekam Jānim Misiņam, kurš, jaunlatviešu ideju ietekmēts, ar apbrīnojamu enerģiju un lielu neatlaidību savā dzīvē ir paveicis darbu latviešu grāmatniecībā. Tas uz mūžiem ierakstījis viņa vārdu latviešu kultūras vēsturē, nostādot to līdzās dainu tēva K.Barona vārdam. “Krāces” ir ne vien viņa dzimtene, bet arī sākums vecākajai latviešu grāmatu krātuvei, kas ar laiku pārtapusi par mūsdienās lielāko latviešu grāmatu krātuvi – Misiņa bibliotēku. Viņš mērķtiecīgi vācis visus latviski izdotos iespieddarbus nolūkā saglabāt tos nākamajām paaudzēm.
Pirmie 25 Jāņa Misiņa mūža gadi pavadīti Tirzā un Lejasciemā. Dzimis viņš Tirzas pagasta mežgaliešu “Krācēs” zemnieka ģimenē. Bērnība un jaunie gadi aizrit zem dzīvojamās rijas apsūnojušā jumta, jo “Krāču” dzīvojamā ēka tiek uzcelta tikai 1904.gadā. Slimo kāju dēļ Misiņu Jānis tikai pāris mēnešus pabijis īstā skolā – viss pārējais ir pašmācības ceļā sasniegts. Izlasījis E.Dinsberga latviskoto grāmatu par Valentīnu Divālu – bārenīti, ganu zēnu, kas ļoti mīl grāmatas, krāj tās un vēlāk no zemnieka dēla kļūst par akadēmijas profesoru, arī Misiņu atvase grib savā dzīvē darīt lielas lietas. Tēva mājas bērnībā nebūt nav grāmatām bagātas, tādēļ zēns izlūdzas no tēva naudu un gada beigās atpērk no turīgākajiem kaimiņiem vecās avīzes. Kopā ar savāktajiem kalendāriem rodas kaut kas bibliotēkai līdzīgs.
1876.gadā slimā kāja četrpadsmitgadīgo pusaudzi noved Dr.Šummera slimnīcā Velēnā. Pēc pusgada viņš sāk izveseļoties un pa reizei palīdzēt aptiekā. Ar laiku viņš jau tiktāl ievingrinājies aptieķnieka praktiskajos darbos un latīņu valodā, ka var palikt turpat par aptiekas vadītāju. Interese par grāmatniecību nekur nav pazudusi. Ar dziļu interesi viņš lasa visu, ko K.Valdemārs raksta par grāmatas lomu sabiedrības dzīvē. Paklausīdams F.Brīvzemnieka aicinājumam, J.Misiņš sāk intensīvi vākt sava dzimtā novada folkloru un vairāk nekā 1000 tautasdziesmu nosūta F.Brīvzemniekam un K.Baronam. Viņš aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē un ir viens no Tirzas kora dziedātājiem, kas 1880.gada Dziesmu svētkos Rīgā dziesmu karos izcīna 3.vietu. Taču doma par farmācijas studijām tomēr jāatmet, jo jaunietim ir tikai pāris mēnešu oficiāla skolas izglītība. Aptiekā viņš nostrādā līdz 1882.gadam.
Darba meklējumos viņš dodas uz Lejasciemu, kur Knapes veikalā nostrādā par pārdevēju vienu gadu. Šāds darbs viņu, protams, neapmierina, un viņš atgriežas tēva mājās par saimnieku. Līdztekus saimnieciskajiem darbiem J.Misiņš uzsāk tirgoties ar grāmatām, ierīko sietuvi un gādā par papildinājumu savai jaunajai bibliotēkai. Sākotnēji “Krācēs” glabājas ap 800 grāmatu. Tostarp tādi retumi kā Gotfrīda Fridriha Stendera 18.gs. beigu “Lettische Grammatik”, “Lettisches Lexicon” un “Augstas gudrības grāmata”. Viņš pamazām rada savu sistēmu krājuma kārtošanai un uzskaitei. Par mērķi kļūst vēlme sakrāt visu, kas latviski iespiests, visu, kas dažādās valodās rakstīts par Latviju. 1885.gadā J.Misiņš dabū Vidzemes gubernatora atļauju atvērt Tirzas “Krācēs” bibliotēku. Par nelielu atlīdzību (30 kapeikām gadā) viņš tās izsniedz lasīšanai ikvienam interesentam. Grāmatu krāšana, iesiešana, lasītāju apkalpošana līdztekus nepieciešamībai vadīt “Krāču” saimniecību – tas viss prasa laiku, līdzekļus, enerģiju. Saimniecība sāk nīkuļot, un 1892.gadā Misiņš nolemj “Krāces” izrentēt un sietuvi līdz ar bibliotēku pārcelt uz ļaudīm bagātāko Lejasciemu. Tur viņš dabū arī atļauju turēt grāmatu tirgotavu. Bibliotēka pieaugusi jau līdz 1000 grāmatām. Miestiņā, kas veidojas par pilsētu, ir labākas iespējas atvērt grāmatu veikalu un piepelnīties ar grāmatu iesiešanu.
1904.gadā viņš atver nelielu grāmatu veikaliņu Rīgā un drīz vien pārved tur arī daļu savas bibliotēkas, bet 1906.gadā pilnībā pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uz Rīgu viņš pārbrauc ar kādiem 5000 sējumiem. Tā kā lielākus ienākumus deva nevis grāmatu veikals, bet sietuve, 1915.gadā viņš veikalu likvidēja. Grāmatu krāšana bija kļuvusi par visu viņa dzīvi. Misiņš bija tik ļoti pieķēries savām grāmatām, ka bez tām droši vien neredzēja jēgu dzīvot. Jau Pirmā pasaules kara laikā viņš atteicās no piedāvājuma ar visu bibliotēku doties uz Maskavu, baidoties par grāmatu likteni. Ja viņš, pie kāda ciemodamies, grāmatu plauktā bija atradis kaut ko savai bibliotēkai derīgu, tad atrunāt viņu no vēlmes iegūt grāmatu savā īpašumā bijis gandrīz bezcerīgi. Pamatojis, ka privātā bibliotēkā neviens nezinās tādu grāmatu atrast, savukārt viņa bibliotēkā to varēs dabūt ikviens un zinās arī, kur meklēt.
Viņa krātuves popularitāte intelektuāļu vidū augtin auga, taču trūcīgie materiālie apstākļi apgrūtināja iespēju bibliotēkas paplašināšanai. J.Misiņš nonāk pie atziņas, ka viņa bibliotēka, kas bija kļuvusi par visplašāko un pilnīgāko grāmatu krātuvi, nododama pilsētas pārziņā. 1925.gadā ar 28 tūkstošiem vienību tā nodota Rīgas pilsētai un trīs gadus vēlāk atklāta kā Pilsētas Misiņa bibliotēka – zinātniska latviešu grāmatu krātuve, kas darbojās novadnieka Kārļa Egles vadībā. Jānis Misiņš palika par bibliotēkas galveno pārzini. Viņa bibliotēka – tas ir gigantiska viena cilvēka pūļu un pašaizliedzības rezultāts.
Jāņa Misiņa mūža darbs latviešu grāmatniecībā noritējis divos galvenajos virzienos – grāmatu krāšanā un bibliogrāfijā. Unikāls ir viņa mūža darbs – “Latviešu rakstniecības rādītājs” divos sējumos, kuros reģistrētas visas Latvijā (1585 – 1925) izdotās grāmatas. Publicējis arī ap 80 nozīmīgu rakstu par grāmatniecību, un literatūras vēsturi.
Par saviem nopelniem grāmatniecības jomā J.Misiņš pirmskara Latvijā divas reizes tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni: 1926.gada 16.novembrī (TZO virsnieks) 1932.gada 23.aprīlī (TZO komandieris). 1977.gadā Tirzas “Krāču” dārzā tika atklāts piemiņas akmens dižajam grāmatu krājējam. Mēs varam būt patiesi lepni, ka te dzimuši, auguši un darbojušies tādi latviešu grāmatniecības celmlauži kā Jānis Misiņš, Kārlis Egle un Ojārs Zanders.
Avoti:
- Foto: M.Lapiņš
- Jaunmuktāne G.Jānis Misiņš un Misiņa bibliotēka. Latvijas Zinātņu Akadēmija Vēstis. 1912.g.66. sējums. 4.nr. file:///C:/Users/Ligita/Downloads/ZAVestis_2012_Misins_Jaunmuktane.pdf
- Jānis Misiņš : [novadpētniecības mape : par Jāni Misiņu] / sakārtojusi Gulbenes novada bibliotēka. - Gulbene : Gulbenes novada bibliotēka