Egila Čakara šūpulis kārts Vecpiebalgā, bet dzīve un darbs vislielākajā mērā bija saistīta ar sportu, precīzāk, ar sporta dzīves organizēšanu Gulbenes rajonā, vēlāk novadā. Daudzi viņu novērtēja kā rajona sporta dzīves dvēseli. Lai arī kādi pienākumi tika uzticēti, viņš bija cilvēks, kas fanātiski nodevās savam darbam. Gulbenes sporta skolas direktors, Gulbenes rajona padomes konsultants sporta jautājumos, sporta darba koordinators, Gulbenes olimpiskā kluba “Buks” menedžeris, valdes loceklis un Ziemeļvidzemes olimpiskā centra rīkotājdirektors. Pateicoties tieši Egila mērķtiecībai, neatlaidībai un pūlēm, Gulbenes sporta skolas basketbola komanda pārtapa par konkurētspējīgu Latvijas basketbola līgas klubu, kas Gulbenes vārdu apvija ar slavas oreolu un darīja labi pazīstamu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas mērogā un pasaulē.
Interesi par sportu jau agrā bērnībā Egils pārņēma no sava tēva Laimoņa Čakara. Šo mantojumu varētu vēl papildināt ar labām organizatora spējām un prasmi radoši attiekties pret jebkuru situāciju dzīvē. Skolas gaitas Egils uzsāka Lizuma vidusskolā, bet, kad tēvs tika iecelts par kolhoza priekšsēdētāju Jaungulbenē, kopā ar ģimeni pārcēlās un vidējo izglītību ieguva Gulbīša vidusskolā. Sports vairāk par visu interesēja jau skolas gados. Laikam jau tādēļ, beidzis vidusskolu, viņš 1974.gada vasaras nogalē sāka strādāt par sporta skolotāju Tirzas pamatskolā. Tas gan bija tikai viens gads, jo jau 1975.gadā Egils tika aicināts strādāt par rajona sporta biedrības “Vārpa” priekšsēdētāju. Egils sevi apliecināja kā enerģisku un darbīgu speciālistu. Viņš prata ap sevi pulcināt cilvēkus.
1979.gadā Egils dodas uz Ādažiem, lai kļūtu par slavenā “Ādažu” motobola komandas priekšnieku. Tolaik daudziem kājbumbas spēle motocikla seglos bija kas jauns. Kad komandu likvidēja, Egils kādu laiku strādāja par ražošanas apvienības “Alfa” sporta metodiķi, tad atgriezās Gulbenē un vadīja Daukstu pagasta un toreizējās padomju saimniecības “Stari” sporta dzīvi. Tika ievēlēts arī par Daukstu ciema padomes, vēlāk arī par Gulbenes pilsētas Domes deputātu. Kopš 1995.gada viņš kļuva par rajona padomes sporta darba organizatoru. Savas sporta organizatora karjeras sākumā ir mācījies Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, bet augstāko izglītību ieguvis Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātē (ekonomista kvalifikācija ar specializāciju komercpakalpojumu vadībā). Darbā Egils bija degsmes un enerģijas pārpilns, vienmēr kādas idejas spārnots, nelikās mierā, kamēr tā tika īstenota, nežēloja ne laiku, ne sevi. Dzīvē – apveltīts ar izcilu humora izjūtu un gatavs visiem palīdzēt.
Kopš 1996.gada par viņa mūža lielo rūpi un mīlestību kļuva Gulbenes basketbola kluba komanda. “Kad sporta lietpratēji saprata, ka Gulbenē iespējams izveidot augstākās līgas komandu, Egils izveidoja Gulbenes olimpisko klubu “BUKS”, kas oficiālu statusu ieguva 1997.gadā, jo augstākajā līgā nevar spēlēt vienkārši Gulbenes komanda. Kluba mērķis bija iespēju robežās attīstīt visus perspektīvos sportistus. Tas bija pirmais olimpiskais centrs Latvijā ārpus Rīgas.” Menedžera Egila pienākumi bija: komplektēt komandas sastāvu, meklēt labus trenerus, gādāt, lai komandai būtu saprotoši un atsaucīgi sponsori, kārtot attiecības ar visu līmeņu priekšniekiem.
“Gulbenes basketbola klubs “Bumerangs/ASK” (sākumā ar nosaukumu “Buki”) savas pastāvēšanas vēsturē trīs reizes (1999., 2001. un 2003. gadā) izcīnīja Latvijas meistarsacīkšu bronzas medaļas, bet 2005.gadā ierindojās otrajā vietā Baltijas Basketbola līgas otrajā divīzijā.” Ar Egila viedokli sporta jautājumos sāka rēķināties visā Latvijā. Egils Čakars prata komandai atrast atbalstītājus un radīt apstākļus, kuros “Buku” fenomens varēja uzplaukt visā savā krāšņumā. Buku basketbolisti viņu uztvēra gandrīz kā tēvu, jo viņš visdedzīgāk priecājās par katru uzvaru un vissāpīgāk pārdzīvoja katru zaudējumu. “Ar labām sekmēm “Bumerangs/ASK” vairākkārt pārstāvēja Latviju pasaules militārpersonu meistarsacīkstēs, kur 2005.gadā izcīnīja bronzas medaļas, bet 2005. un 2006.gadā triumfēja NATO sporta spēļu basketbola turnīrā. Visos šajos turnīros un spēlēs komandu balstīja, stimulēja un arī kā līdzjutējs par tās veiksmēm un neveiksmēm pārdzīvoja Gulbenes un sporta patriots Egils Čakars...”
Gulbenes patriots, basketbola krusttēvs, sportistu aizbildnis, cilvēks ar apbrīnojamu enerģiju un diplomāta spējām – tāds viņš palicis sportistu un sporta draugu atmiņā, un par to, ka viņa ieguldījums ir novērtēts un nav aizmirsts, liecina ikgadējais basketbola turnīrs „Egila Čakara piemiņas kauss”.
Avoti:
- Apinīte A., Zuša D. "Buki" - labākie. Gulbene, "Dzirkstele", 2001