2018./2019. gada apkures sezona Beļavā sākās ar pārmaiņām, jo ciematā vecās katlu mājas darbība tika pārtraukta. Tās vietā tika uzstādīta piecas reizes mazāka, un arī piecas reizes efektīvāka jauna, modernizēta katlu māja. Līdz ar jauno katlu māju Beļavas ciems ieguva arī jaunas, rūpnieciski izolētas caurules siltuma pārvadei. Jāatzīmē, ka katrā ēkā, kuru apkurei tiek izmantota jaunā centralizētā siltumapgāde (tautas nams, pagasta pārvalde, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals), uzstādīti specializēti siltummezgli.
Šī apkures sistēma uz citu siltumapgādes sistēmu fona izceļas ar tās augsto modernizācijas pakāpi un to, ka šāds risinājums Beļavas gadījumā ir ekonomiski vispamatotākais un ilgtermiņā visefektīvākais. Katla darbība ir pilnībā automatizēta un attālināti vadāma. Ēku siltummezglos ir iespējams iestatīt vēlamo telpu temperatūru vai temperatūru režīmus, kas tālāk automātiski iestata visu pārējo iekārtu darbību. Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieki var sekot līdzi galvenajiem siltumapgādi raksturojošiem rādītājiem – ienākošā un izejošā siltumnesēja temperatūra, patērētais siltumenerģijas daudzums, katras ēkas iekštelpu klimats. Papildus šim Beļavā ir uzstādīta āra meteostacija, kas mēra solāro radiāciju, vēja ātrumu, virzienu un āra gaisa temperatūru.
Kāpēc salīdzinoši mazajam Beļavas ciematam nepieciešams tik moderns siltumapgādes sistēmas aprīkojums? Jau iepriekš vēstījām, ka Beļavas ciems ir iesaistīts starptautiskā projektā, kura ietvaros tiek uzstādītas un izmēģinātas zemas temperatūras centralizētās apkures sistēmas Baltijas jūras reģiona valstīs. Beļavas siltumapgādes sistēma tika aprīkota ar attālinātās datu nolasīšanas sistēmu, un divām siltinātajām Beļavas ciema ēkām (pagasta pārvaldes ēka un tautas nams) centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst 4. paaudzes apkures sistēmām. Projekta ieviešanā Gulbenes novada pašvaldībai ir cieša sadarbība ar Rīgas Tehniskās universitātes vadošajiem pētniekiem un Vidzemes plānošanas reģionu. Izmantojot uzstādīto attālinātās datu nolasīšanas sistēmu, apkures sezonā tiek ievākti dati, kas kalpos par pamatu zemas temperatūras apkures sistēmu stratēģijas ieviešanai Gulbenes novadā. Mūsu novads ir pirmais Latvijā, kam tiks izstrādāta šāda stratēģija.
Lai arī Beļavas ciemā ir jauna un moderna apkures sistēma, publiskajā telpā ir izskanējušas šaubas par izbūvētās sistēmas kvalitāti un tās spēju nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu temperatūru pārējām Beļavas ēkām, kuras nav siltinātas. Šajā gadījumā jāņem vērā fakts, ka Beļavas ciemā no 2019.gada 1.janvāra stājās spēkā jaunā kārtība, kādā jānorēķinās par patērēto siltumenerģiju. Turpmāk par pakalpojumu jānorēķinās pēc patērētā apjoma, t.i. pēc siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem. Tātad, jo mazāk tērēsi, jo mazāk maksāsi. Jaunā apkures sezona ēku un dzīvokļu īpašniekiem ir likusi pievērsties energoefektivitātei, jo šogad par nelietderīgi izmantoto siltumenerģiju nākas maksāt no savas kabatas. Tas liek domāt gan par ikdienas paradumiem, gan ēku iekšējo inženiertehnisko sistēmu stāvokli, gan par energoefektivitātes pasākumiem kopumā. Pēc monitoringa datiem redzams, ka siltumenerģija ēkām tiek pagādāta atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet tas, cik siltumenerģija tiek efektīvi izmantota, ir pašu iedzīvotāju ziņā. Salīdzinājumam, no 2018.gada 1.decembra līdz 2019.gada 1.janvārim, siltinātajai Beļavas pārvaldes ēkai īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir 25.58 kWh/m2, bet nesiltinātajai daudzdzīvokļu mājai Vienības ielā 5 – vismaz divas reizes lielāks, proti, 57.33 kWh/m2. Jāpiebilst, ka Beļavas pagasta pārvaldes ēkai apkurināmā platība ir par 400 m2 lielāka, bet iekštelpu temperatūra augstāka un siltumenerģijas patēriņš mazāks.
Viena no termokameras fiksācijām ēkai Vienības ielā 5, Beļavā. Sarkanā krāsa – siltuma zudumi
Lai uzlabotu ēku energoefektivitātes rādītājus, jāpievērš uzmanība tās iekšējai siltumapgādes sistēmai un jānovērtē ēkas stāvoklis. Nosiltinot siltuma cauruļvadus, uzstādot jaunus logus un kāpņu telpas durvis, pazeminot temperatūru kāpņu telpu radiatoros un iestatot siltummezglu kontrolierī vispiemērotāko temperatūras režīmu, iespējams ietaupīt siltumenerģiju līdz pat 30%. Ja iedzīvotāju plānos ir veikt ēkas siltināšanu, tam ir pieejami vairāki atbalsta finanšu instrumenti. Gulbenes novada pašvaldība sedz 50% (līdz 250 EUR) no daudzdzīvokļu nama tehniskās apsekošanas izmaksām, 80% (līdz 500 EUR) no daudzdzīvokļu ēkas energoaudita izmaksām un 50% (līdz 1500 EUR) no ēkas energoefektivitātes pasākumu tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksām. Sīkāk ar nosacījumiem iespējams iepazīties Gulbenes novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā “Pakalpojumi.” Daudzdzīvokļu mājām ir pieejama arī "Attīstības finanšu institūcijas Altum" programma “Daudzdzīvokļu mājas energoefektivitāte,” kas piedāvā dažādas finansēšanas iespējas – granti, aizdevumi un garantijas daudzdzīvokļu ēku siltināšanai.
Projekts Low TEMP: Low Temperature District Heating for the Baltic Sea Region (Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam) Nr.#R063 tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Sandis Kalniņš,
Gulbenes novada pašvaldības
Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks