1 / 4
Viss sākās ar to, ka laikrakstā "Dzirkstele" izlasīju informāciju par iespēju piedalīties mūžizglītības projektā "Senior Plus", kura ietvaros tiks veidotas mācību Druvienā, Tirzā un Gulbenē. Tā kā vietai, kur es dzīvoju, vistuvāk ir Druviena, tad devos turp. Mani laipni uzņēma grupas vadītāja Tatjana. Un tā sākās mans ceļš „Senior Plus” projektā. Piedalījos vairākās interesantās nodarbībās ne tikai Druvienā, bet arī Tirzā, kur notika tikšanās ar Portugāles pārstāvi Margaridu. Portugāle ir viena no šajā projektā iesaistītajām partnervalstīm.
Apmācību programmā bija paredzēti senioru apmaiņu braucieni uz četrām valstīm - Portugāli, Angliju, Franciju, Itāliju un Latviju. Uz katru no šīm valstīm jābrauc diviem dalībniekiem no Latvijas (Gulbenes novada), lai veiktu brīvprātīgo darbu triju nedēļu garumā. Savukārt uz Latviju brauks divi cilvēki no katras projekta parnertvalsts valsts ar tādu pašu mērķi. Tātad diviem cilvēkiem no Druvienas pagasta tika dota iespēja braukt uz Portugāli. Tās divas bijām mēs - Rita Skrebele no Druvienas pagasta un Svetlana Zīlīte no Rankas pagasta. Viena visu mūžu sapņoja ieraudzīt okeānu, otra - spēja komunicēt angļu valodā.
Ierodoties Lisabonā, tikām ļoti laipni sagaidītas, izmitinātas labā dzīvoklī un iepazīstinātas ar brīvprātīga darba nosacījumiem. Jau nākošajā dienā uzsākām darbu "Alimentary Bank" jeb "Pārtikas Bankā". Tā ir vieta, kur no visas Lisabonas tiek atvesta dažāda veida pārtika, kuru mums, brīvprātīgiem, vajadzēja sapakot attiecīgos daudzumos pēc izsniegtā saraksta. Tālāk pārtikas pakas tika nogādātās uz dažādām sociālajām institūcijām, piemēram, baznīcas, sociālie centri, citas asociācijas. Brīvprātīgo darbu veicām no plkst.9.00 līdz 13.00. Savukārt pārējā dienas daļa bija brīva. Mēs to varējām izmantot pēc saviem ieskatiem.
Protams, atrodoties mijiedarbībā ar portugāļiem gan darba laikā, gan brīvajā laikā, bija iespēja vērot cilvēkus, salīdzināt viņus ar latviešiem, ieraudzīt kopīgo un atšķirīgo paradumos, ka arī izdarīt secinājumus. Viens no tiem - nepieciešamība mācīties portugāļu valodu, lai veiksmīgi komunicētu ar līdzcilvēkiem. Mūsu gadījumā vajadzēja nekavējoties mācīties skaitļus portugāļu valodā, lai iekļautos darba procesā un nekavētu citus ar nemitīgiem tulkojumiem. Mēs to paveicām. Sākumā iemācījāmies līdz 10, bet vēlāk - līdz 100. Arī pārtikas nosaukumus ar laiku iemācījāmies. Prakses noslēgumā mums pat uzticēja pašām sagatavot kādai institūcijai pārtiku pēc tās pieprasījuma, jo mācējām pašas nolasīt skaitļus un zinājām pārtikas nosaukumus. Savstarpējās sarunās ar manu piedzīvojumu biedreni Ritu secinājām, ka visas valodas var iemācīties, nekā nepaveicamā tur nav.
No darba brīvajā laikā mūsu portugāļu mentori laipni centās izrādīt mums Lisabonas skaistākās vietas. Patiesi šī pilsēta ir apbrīnojamā sava skaistuma un izvietojuma dēļ. "Pilsēta uz septiņiem pakalniem" - tā vietējie to sauc. Pati Portugāle nav liela, tā atrodas pašā Atlantijas okeāna krastā ar lieliskajām okeāna pludmalēm. Bet pats galvenais no visā redzēta ir cilvēki, viņu uzvedība, viņu attieksme saskarsmē ar mums, divām brīvprātīgajām no tālajām Ziemeļu valstīm. Portugāļi ir draudzīgi, atvērti, ļoti toleranti pret svešiniekiem. Sākumā mūs mulsināja viņu sasveicināšanas veids - sirsnīgi apkampieni un skūpsti uz abiem vaigiem. Latvijā cilvēki sasveicinās atturīgi sarokojoties, bet Portugālē cilvēki daudz atklātāki savu jūtu izpausmēs, un pie tā mums vajadzēja pierast un darīt tā pat kā apkārtējie.
Jāpievieno stāsts par mūsu mentoru centieniem iepazīstināt mūs ar viņu asociācijas dalībniekiem. Šīm nolūkam viņi organizēja saietus savās dzīves vietās, kur visi tika cienāti ar portugāļu ēdieniem un vīniem. Mums bija interesanti pavērot viņu galda kultūru un uzvedības paražas, ka arī apmierināt viņu interesi par mūsu paradumiem. Vai mēs dziedam savos saietos? "Ak, jā, jums taču ir slavenie dziedāšanas svētki, jūs esat dziedošā tauta." Bija patīkami apzināties, ka Latvijas Dziesmu svētki zināmi arī tālajā Portugālē.
23.aprīlī bija noslēdzies mūsu brīvprātīgais darbs "Alimentary Bank" asociacijā un mums abām tika pasniegti sertifikāti par godprātīgi nostrādātām 60 stundām sabiedrības labā. Asociācijas vadītāja atvadoties no mums atklāja, ka mūsu atbildīgā pieeja pienākumiem bijis labs stimuls citiem asociācijas brīvprātīgajiem, turklāt nepalika bez ievērības mūsu centieni apgūt valodu darbam vajadzīgajā līmenī. Tātad tikām vērotas, vērtētas un palikām abpusēji gandarītas par savstarpēji veiksmīgu komunikāciju.
Jāatzīst, ka sākumā nebija viegli. Brīvprātīgais darbs prasīja gan fizisku izturību, gan psiholoģisku saderību gan savstarpēji, gan mijiedarbībā ar portugāliski runājošiem. Tagad mēs sakām - mēs to paveicām.
Tagad ir Gulbenes novada kārta uzņemt viesus no Portugāles, ka pie mums ieradīsies jūlijā. Nav šaubu, ka Latvijai ir ko parādīt viesiem no tālās Portugāles, lai pavadītais laiks šeit paliktu tik pat neaizmirstams.
Pēc visa piedzīvotā esmu pilnīgi pārliecināta, ka mūžizglītības programmā ir jābūt svešvalodu un informācijas tehnoloģiju apmācībām, lai Latvijas seniori orientētos un iekļautos pārmaiņu nesošajos notikumos un varētu aktīvi līdzdarboties notiekošajos procesos.
Gunta Krevica, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
/stāsta Svetlana, projekta dalībniece no Rankas pagasta/
Projekts Nr.2015-1-IT02-KA204-015472 “Senior Plus” tiek īstenots laikā no 02.11.2015. līdz 02.11.2017. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu