Pirms iesoļošanas finiša taisnē augusta nogalē sanāksmē visus punktus uz “i” par padarītajiem un vēl darāmajiem darbiem centās salikt starptautiskā projekta “Looking@Learning” Gulbenes novada komanda.
Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas Vita Medniece un Zita Grinberga, Beļavas pagasta K.Valdemāra pamatskolas skolotāja Jana Solovjova un Rankas pagasta jauniešu iniciatīvu centra “B.u.M.s.” vadītāja Jana Kalniņa dalījās pieredzē par novēroto dažādu metožu izmēģināšanā.
Projekta ietvaros tapa neformālās izglītības piedāvājums novada iestādēm “Citādas 40 minūtes”, kura ietvaros skolēniem ir iespēja interaktīvi gūt ieskatu dažādās tēmās, piemēram, personības attīstība, komunikācija un komandas saliedēšana, nevalstiskās organizācijas Gulbenes novadā, vietējais un Eiropas brīvprātīgais darbs u.c.
“Devos uz vairākām novada skolām, kas vēlējās dažādot savu ikdienu, izmēģinot šo piedāvājumu. Secināju, ka 40 minūtes ir par īsu, lai skolēns pagūtu atraisīties un pilnvērtīgi nodoties aktivitātei, jo bieži vien šādos piedzīvojumos viņš nekad nav iesaistījies. Krietnu brīdi nesaprot, kas notiek, ko no viņa sagaida, un tikai uz nodarbības beigām sāk atraisīties. Svarīgi ir jauniešiem pašiem izvēlēties nodarbības tematu. Ja viņi izvēlas to, kas viņiem ir saistošs, nevis to, ko pedagogs liek, tad ir cita attieksme,” pārdomās dalās J.Kalniņa.
Skolotāja Jana Solovjova pievērsās darbam ar skolēnu domi.
“Vispirms, manuprāt, ir jārada savstarpējā uzticēšanās, jāņem vērā skolēna viedoklis, lai viņš jūtas līdzvērtīgs un mazinātos “tu esi skolēns, es – skolotāja” barjera. Bieži mainījām nodarbību vidi, gājām ārā no klases, no skolas. Skolēni paši organizēja dažādus pasākumus. Šobrīd aktīvi iesaistās savas telpas iekārtošanā. Ļauju uzņemties atbildību – izdomāt, kā labāk, racionālāk iekārtot telpu par pieejamajiem finanšu resursiem. Tā taču būs viņu telpa! To, ka skolēni ir atraisījušies un uzticas, pierāda viņu iniciatīva – kāds skolēns izdomā piezvanīt man un padalīties ar idejām, savukārt kāds cits brīvprātīgi vasarā atnāk uz skolu, lai strādātu pie pasākumu plāna,” stāsta J.Solovjova.
Gulbenes 2.vidusskolas skolotājas savā darbā izmantoja vairākas neformālās izglītības metodes.
“Mēs ļoti daudz eksperimentējām. Mācību stundas vadījām ne tikai klašu telpās, bet arī ārpus tām. Ja nodarbības notika klasē, tad centāmies to pielāgot situācijai. Interesants skolēniem bija sēņu čempionāts, kad viņi tiešām brauca uz mežu, lasīja sēnes, rīkoja viktorīnu un sarunās ar mežziņiem atklāja vēl nezināmas lietas par mežu. Šī bija lieliska iespēja apgūt dabaszinības reālā vidē. Kopā ar kolēģi Zitu esam apkopojušas mūsu izmantotās metodes tā, lai tās būtu brīvi pieejamas arī citiem skolas pedagogiem. Uzskatu, ka ir iespējams formālajā izglītībā ieviest neformālās izglītības metodes. Mūsdienu bērnam ir nepieciešamas mūsdienīgas aktivitātes. Jārada interese iesaistīties mācību procesā. Bet ir jābūt arī uzmanīgam, jo kas der vienai klasei, var nederēt citai. Bieži vien nodarbībām traucēja laika ierobežojums. To arī skolēni bija norādījuši savās anketās,” novērojumus stāsta V.Medniece.
Līdz šim projekta ietvaros notikušas starptautiska un vietēja mēroga sanāksmes un apmācības, iepazīta “Escape room” metodoloģija, veikti eksperimenti ar dažādām metodēm, kuru rezultāti pēcāk apkopoti dienasgrāmatās.
Gunta Krevica,
Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Projekts Nr.2014-2-LV02-KA205-000575 tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.