Rankas pagasta ģerbonis
Valsts heraldikas komisijā apstiprināts un reģistrēts Ģerboņu reģistrā Gulbenes novada Rankas pagasta ģerbonis - zelta sprēslenīca uz sarkana fona.
Rankas pagasts to svinīgi saņem 15.maijā Melngalvju namā Ģerboņu svētku laikā.
Pagasta raksturojums
- Platība: 184 km2
- Lielākās apdzīvotās vieta/-tas: Ranka, Gaujasrēveļi, Rēveļi
- Upes, ezeri: Gauja, Azanda, Uriekste, Sace, Degļupīte, Lazdupīte, Pāpanupīte, Palsa. Pagastā atrodas vairāki nelieli ezeri – Kalmodu (Baltezers, platība – 23 ha), Cepļu (Melnezers, platība – 12 ha), Teļezers, Jāneļu un Pundurezers.
- Iedzīvotāju skaits: 1259
Vispārīga informācija
Rankas pagasta ziemeļdaļa atrodas Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, vidus un dienviddaļā Piebalgas paugurainē. Reljefs paugurains. Rankas pagasts atrodas Gulbenes novadā, robežojoties ar Gulbenes novada Lizuma un Druvienas pagastiem, kā arī Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastu, Smiltenes novada Drustu un Variņu pagastu. 46,3% pagasta teritorijas aizņem meži. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6401,7 ha. No tiem aramzeme – 4397,5 ha.
Skaistu nostāstu, sakoptas vides un aktīvas uzņēmējdarbības pagasts - tādu mēs veidojam Ranku, kur cilvēkiem ir ērti un patīkami dzīvot, kur bērniem pieejams bērnudārzs, skola un arodizglītība, bet vecākiem - darbs tuvu mājām.
Pagasta vēsture
Ranka (senāk Ramka) 13. gs. ietilpa Tālavas novadā. Rankas vārds cēlies no latgaļu virsaiša Tālivalža dēla Rameķa vārda. Rankas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps izlēņoja Rankas muižu savam padomniekam K.fon Rozenam. Ranka aizlaikos atpazīstama ar Rankas papes fabrikas, Rankas moderniecības, Rankas mājturības skolas, Meža skolas darbību. Par seno Rankas pagasta vēsturi 2003. gadā L. Silzemnieks saraksta grāmatu “Rameka”.
Pakalpojumi un uzņēmējdarbība (ievērojamākie uzņēmumi/saimniecības)
Ranku Latvijā pazīst ar bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Ķelmēni” cepto maizi. Te izmanto pilnu maizes tapšanas ciklu no graudu sēšanas līdz kukulīša ceļam pie pircēja.
A/S Rankas piens ražo pircēju iecienītu, garšīgu un plašu piena pārstrādes produktu klāstu.
SIA “Grantiņi 1” viens no vadošajiem mežizstrādes uzņēmumiem Latvijā ar mūsdienīgu meža izstrādes tehnoloģisko procesu, transporta un remontdarbnīcas pakalpojumu piedāvājumu.
Rankas pagastā ir daudzveidīga un plaši izvērsta uzņēmējdarbība piena un gaļas lopu audzēšanā, biškopībā, graudkopībā, vides veselības saimniekošanā, dārzeņu, augļu un stādu audzēšanā, tūrismā, mēbeļu ražošanā, celtniecībā, transporta pakalpojumos.
Novadnieki, kuri dzimuši pagastā
- Raitis Apalups – politiķis, 6. Saeimas deputāts
- Ernests Bauers (1882.-1926.) - agronoms, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 2. Saeimas deputāts
- Uldis Pūcītis (1937.-2000.) – aktieris
- Pēteris Sūcis (1954. – 2005.) – režisors, Valmieras drāmas teātra direktors
- Maruta Grosberga Dinga (1940.) - baleta pedagoģe
- Maija Krīgena (1936.) - dziedātāja
- Liene Kinča (1981.) - operas soliste
- Arnis Lapiņš (1960.) - sabiedriskās attiecības
- Gaidis Graudiņš(1926.) - latviešu kultūras mecenāts
- Ēriks Raisters (1905. -1965.) - trimdas dzejnieks
- Bruno Krūmiņš (1924.) – Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieks etniskajos jautājumos, Adelaides latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs.
Ko redzēt, ko aplūkot?
Rankas pagastā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts “RAMKAU”, kas ir unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai un viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām, ko no 1816. līdz 1855.gadam īstenoja Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un Karls Tenners. Strūves loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, un uz zemes virsmas atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri šķērso desmit valstu – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas – teritorijas.
Rankas kapos 1997. gadā atklāta piemiņas zīme ar kultūrvēsturisku nozīmi 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem un cīņās pret padomju varu kritušajiem rancēniešiem.
Senāk pagasta teritoriju šķērsoja dzelzceļa līnija, tagad pa šo līniju izveidots Zaļais ceļš, kurš velosipēdistiem un kājāmgājējiem ļauj ietvert pagasta kultūrvēsturiskos objektus, vērot dabu un iepazīt uzņēmējdarbību Rankā.
Rankas pagasta kultūrvēsturiskais mantojuma centrs piedāvā interesantas un izzinošas ekskursijas par Rankas vēsturi un senajiem priekšmetiem, uzņēmējdarbību Rankā, senču gudrībām, praktisku līdzdarbošanos, atpūtu Saieta laukumā.
Rankas pagastā uzmanību piesaista vietējās nozīmes arhitektūras celtnes - Elizabetes (1880.) un Lutera skolu ēkas(1887.).
“Rutkaviņu avotos” var vērot dabu gan no skatu laukuma, gan izstaigājot dabas taku, kurā ir ar informatīvais stends un ugunskura vieta. Avots izplūst no 25 metrus augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst divos strautos.
Rankas muižas komplekss ir pagasta pērle ar skaistu skulptūru parku, ūdensrozēm dīķos, koncertzālēm, retro auto kolekciju, viesnīcu un plašu bibliotēku. Ir iespēju apmeklēt Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapelu, kur reizi mēnesī notiek Sv.Mise.
Atpūtas komplekss “Lācītes” atrodas gleznainā Gaujas krastā, nodrošinot viesiem ērtu atpūtu un sportiskas aktivitātes skaisti sakoptā vietā.
Saimniecība “Vecpāpani” piedāvā iepazīt augļu koku un aveņu audzēšanu, mājas vīnu, augļu un dārzeņu čipsu iegādi un degustāciju, nakšņošanas iespējas, mājīgu vietu atpūtai ar ģimeni.
Viesu nami “Mīlmaņi” un “Saliņmuižas namiņš” piedāvā mierpilnu, relaksējošu atpūtu, laivošanu pa Gauju.