Pagasta raksturojums
- Platība: 169,3 km2
- Lielākās apdzīvotās vietas: Beļava, Ozolkalns, Pilskalns, Letes, Svelberģis
- Ezeri (lielākie 9): Augulienas, Pintelis, Sprīvulis, Dimdiņš, Opulītis /Apaļu/, Letu, Čusļu, Gribiņš, Omards
- Iedzīvotāju skaits 1460 (2021.g.)
Vispārīga informācija
Beļavas pagasts atrodas Gulbenes novada ziemeļu daļā, bet dienvidu daļā pagasta robeža cieši piekļaujas Gulbenes pilsētai. Pagasts robežojas arī ar Stāmerienas, Stradu, Galgauskas, Lejasciema pagastiem, kā arī Alūksnes novada Zeltiņu un Kalncempju pagastiem.
Pagasta centrs ir Beļavas ciematā, kurā atrodas Beļavas pagasta pārvalde, Gulbenes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolīši”, Beļavas tautas nams, bibliotēka (kuras pirmsākumi meklējami jau 1908.gadā), Beļavas feldšeru un vecmāšu punkts.
Ozolkalna ciematā atrodas Ozolkalna feldšeru un vecmāšu punkts, Gulbenes novada sociālā dzīvojamā māja “Blomīte”, Sporta un atpūtas centrs “Zīļuks” un Blomes muižas telpās iekārtota kordiriģentiem Imantam un Gido Kokariem veltīta ekspozīcija.
Pilskalna ciematā atrodas Beļavas muiža, brīvdabas estrāde.
Pagasta vēsture
Beļava vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. gadā. 1935. gadā Madonas apriņķa Beļavas pagasta platība bija 83,3 km² un tajā dzīvoja 1524 iedzīvotāji. 1949.gadā Beļavas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī, bet Gulbenes rajonā pēc 1949.g. Beļavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto K. Valdemāra ciemu, 1973. gadā - likvidēto Ozolkalna ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Stradu ciemam, 1987. gadā pievienoja daļu Gulbenes pilsētas teritorijas.1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Beļavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
Pakalpojumi un uzņēmējdarbība
Šobrīd pagasta teritorijā darbojās Beļavas tautas nams, kultūras un sporta centrs “Zīļuks”, feldšeru un vecmāšu punkti Beļavas un Ozolkalna ciematos, bibliotēka, Gulbenes novada PII “Ābolīši”, sociālā dzīvojamā māja “Blomīte”. Veikals “Avoti 93” apkalpo iedzīvotājus Beļavas ciematā.
Beļavas pagasta teritorijā Svelberģī atrodas mazumtirdzniecības veikals “Mājai un dārzam”, kas šobrīd ir plaši augošs uzņēmums Latvijā ar 16 veikalu tīkliem, 13 Latvijas pilsētās, bet viens iedzīvotājus apkalpo Beļavas pagasta teritorijā. Svelberģī atrodas arī vairāki tehnikas rezervju daļu iegādes un pakalpojumu servisa veikali, kā arī, “Baltic Agro”- augoša starptautiska uzņēmuma viens no ražas iepirkuma punktiem.
VAKS LPKS, kas atrodas Beļavas pagasta Torņkalnā, ir Latvijas graudaudzētāju uzņēmums, kas izveidojis sistēmu, kura nodrošina savu biedru izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju. Ozolkalnā darbojas metālapstrādes ražošanas cehs SIA “Kontmet”, kā arī kulinārijas cehs “Ozolkalna kulinārija”, kas piedāvā kulinārijas izstrādājumus plašā sortimentā. Automašīnu apkopi un remontu piedāvā veikt uzņēmums IK “Lego-M”.
Viens no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem pagastā darbojas Beļavas ciematā - SIA “Avoti 93”.
Pagasta teritorijā ir 30 zemnieku saimniecību, kuru darbība joprojām ir aktīva lauksaimniecības kultūru, dārzeņu audzēšanā un lopkopības jomā. Kā vienas no lielākajām var minēt: “Laimiņi”, “Bērziņi”, “Jaunsētas”, “Sviķi”, “Lapsukalns”, “Mili”, “Kalnasīļi”, “Purenes”.
Novadnieki, kuri dzimuši pagastā
Beļavas pagastā dzimuši septiņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Artūrs Aparnieks, Mārtiņš Gedrovskis, Roberts Līsmanis, Augusts Mētelis, Alfrēds Zaķis, Aleksandrs Žīgurs, Valdemārs Šķenders. Beļavas pagasta bibliotēkā var iepazīties ar viņu dzīves ceļu un kara gaitām.
Beļavas pagasts bagāts ar novadniekiem, kurus pazīst gan Latvijā, gan pasaulē:
- Nikolajs Dakers - ābeces “Pirmie soļi” autors,
- kordiriģenti brāļi Imants un Gido Kokari,
- Sergejs Duks - latviešu mūziķis, koru diriģents,
- Voldemārs Irbe, Leo Svemps, Ivars Klapers - mākslinieki, gleznotāji,
- Jānis Poļaks - koktēlnieks,
- Vilis Lesiņš - rakstnieks
Ko redzēt, ko aplūkot?
- Beļavas muiža, kas celta laika posmā no 1750. līdz 1770. gadam baroka stilā. Tā ir apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz laukakmeņu mūra pamatnes. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā ēka nedaudz pārbūvēta. Vestibilā grīdas segums veidots no krāsainām plātnēm. Vairākās telpās saglabājusies sākotnējā mākslinieciskā apdare – plastiskie griestu veidojumi, krāsnis, durvju vērtnes, iebūvēts skapis, sienas paneļi. Beļavas muiža ir raksturīga 18.gadsimta muižu celtne, kas lielā mērā saglabājusi savu sākotnējo izskatu, arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības. Beļavas muižas ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. No 1925. līdz 2019.gada augusta beigām muižas ēkā darbojās K. Valdemāra pamatskola.
- Ozolkalna ciematā, kādreizējā Blomes pusmuižā skatāma kordiriģentiem Imantam un Gido Kokariem veltīta plaša ekspozīcija, kas atklāta 2014.gada augustā. Šeit pagājusi abu brāļu Kokaru bērnība un skolas gadi. Brāļi Kokari ir mācījušies Blomes pamatskolā (6.klases) un ir šīs skolas pirmie absolventi. Kordiriģenti Imants un Gido Kokari Latvijā ir šādu koru dibinātāji un vadītāji kā Beverīna, Daile, Ave Sol. Katru gadu augustā mēnesī notiek pasākums, kas veltīts izcilajiem kordiriģentiem ar koru piedalīšanos.
- Beļavas pagasta teritorijā tūristiem interesantākās apskates vietas:
- Beļavas muiža, Kārtenes pilskalns, kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, Kārtenes skatu tornis; Augulienas muiža;
- Tūrisma objekts “Purenes”, atrodas netālu no Beļavas ciemata, kur piedāvā izjādes ar zirgiem, nodrošina atpūtu ar nakts mītni un pirts pakalpojumiem, kā arī rīko jauno dalībnieku sporta treniņu sacensības ar zirgiem;
- Kādreizējā Blomes muiža;
- Kordiriģentiem brāļiem Kokariem izveidotā ekspozīciju telpa;
- Lielākie kalni un pilskalni - Lazdu kalns, Pērļu kalns, Rutkastes pilskalns, Viculaiku pilskalns, Kārtenes pilskalns.
